„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 23. decembris
Pirmdiena
Balva, Viktorija
+0.7 °C
neliels sniegs

Vētras nevar apturēt, bet pret tām var apdrošināties

Apmaksāta informācija

Laika ziņās izskanošās biedējošās prognozes par gaidāmo negaisu ar spēcīgiem vējiem un krusu atkal un atkal liek bailēs nodrebēt? Tas nav nekas neparasts. Daudziem vēl no atmiņas nav pagaisusi pērnā augusta postošā dabas stihija, kas sabojāja neskaitāmus īpašumus Zemgalē un Kurzemē. Tomēr vienu svarīgu lietu šī vētra iemācīja – ar postījumu sekām vieglāk tika galā tie, kuru īpašums bija apdrošināts.

2023. gada 7. augusta vētra bija uzskatāms piemērs, kādēļ ir vērts apdrošināt māju, iedzīvi un arī labiekārtojuma konstrukcijas teritorijā. Tā bija diena, kad apdrošināšanā ieguldītā nauda atmaksājās visiem cietušajiem. Arī tiem, kuri gadiem ilgi uzskatīja, ka ar viņiem jau nu nekas tāds nevar notikt. Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk - BTA) todien dažās stundās saņēma vairāk nekā 200 atlīdzības pieteikumus un izmaksāja klientiem 1,2 miljonus eiro. Vienkārša matemātika rāda, ka tas ir vidēji 6000 eiro katram klientam par negaisa postījumiem. Neapdrošinātajiem šāda summa bija jāmeklē pašu uzkrājumos vai jāaizņemas. Ņemot vērā klimata izmaiņu tendences, meteorologi izsaka bažīgas prognozes, ka līdzīgas dabas stihijas mūs piemeklēs biežāk. Tas nozīmē tikai vienu – gaidāmajiem postījumiem jāgatavojas laikus.

Novērst neplānotus izdevumus

Ko reāli varam darīt, lai pasargātu īpašumu? Pērnās vasaras pieredze sniedz dažas mācības. Pirmkārt, jāparūpējas, lai sētā esošās siltumnīcas, batuti, galdi un krēsli būtu cieši nostiprināti vai arī viegli pārvietojami iekštelpās vētras tuvošanās brīdī. Noderēs stingra nojume ar cietu jumtu, zem kuras paslēpt automašīnu. Tomēr arī tas nepasargās no visiem riskiem. Lielgraudu krusa pamanījās izsist māju logus, sacaurumot ārsienu apmetumu un pat izdauzīt prāvus caurumus jumta segumā. Pret tik intensīvu bombardēšanu ir maz aizsarglīdzekļu. Patiesībā pragmatiskākais risinājums ir samazināt potenciālos stihijas seku novēršanas izdevumus. Un tieši tā ir īpašuma apdrošināšanas specialitāte.

«Īpašuma apdrošināšana sedz visdažādākās ar mājokļa atjaunošanu saistītās izmaksas gan dzīvokļiem, gan privātmājām, gan palīgēkām, gan teritorijā esošajiem īpašumiem. Apdrošinot mājokli, tā īpašnieks būtībā nodrošinās, ka vētras, krusas, zibens spēriena, ugunsgrēka vai zādzības gadījumā iegūs pietiekami lielu atlīdzību, lai novērstu postījumus,» skaidro BTA Jēkabpils darījumu centra vadītāja Diāna Bebre-Jakušenko.

Noder dzīvokļos un mājās

Apdrošinot ēkas un dzīvokļus, tiek apdrošināta arī ārējā un iekšējā apdare, mājokļa komunikāciju sistēmas un citas tā neatņemamās sastāvdaļas. Pat uz mājas jumta uzstādītie saules paneļi. Tātad, ja vējš tos noraus vai krusa sadauzīs, apdrošinātājs nosegs jaunu mikroģeneratoru iegādes izmaksas.

«Īpašuma apdrošināšanā iekļautas pat siltumnīcas, batuti un teritorijā esošās dārza mēbeles. Standarta polisē par to sabojāšanu paredzēta kompensācija līdz 500 eiro. Ja šie priekšmeti ir dārgāki, polisē var paaugstināt atlīdzības summu,» uzsver Diāna Bebre-Jakušenko, «mājokļa apdrošināšana vispār ir ļoti elastīga. Tā ļauj klientam pievienot atsevišķus iedzīves priekšmetus, piemēram, viedierīces, iemīļotu apģērbu vai rotaslietas, un neapdrošināt atsevišķas būves. Ja teritorijā ir vecs malkas šķūnītis, kuru drīzumā plānots nojaukt, to var ar mierīgu sirdi atstāt ārpus seguma».

Apdrošināšana noder arī dzīvokļu iemītniekiem. Lai arī daudzdzīvokļu mājas pret dabas stihijām ir pasargātas labāk nekā desmitgadēm senas viensētas, arī tajās var rasties nepieciešamība pēc negaidītiem remontdarbiem. Bieži vien lielākās nepatikšanas sagādā kaimiņi, pārpildot ar ūdeni vannu un tādējādi sabojājot zemākos stāvos dzīvojošo iemītnieku īpašuma sienas un griestus. Citreiz problēmu cēlonis ir tehniskas dabas – ūdensvada plīsums vai ūdens noplūšana no nolietojušās veļasmašīnas. No šādiem negadījumiem neviens nav pasargāts, taču apdrošināšana nosedz remonta izmaksas.

Konsultanti palīdzēs

Lai apdrošinātu īpašumu, atliek sazināties ar apdrošināšanas kompāniju, un pārdošanas konsultanti palīdzēs noslēgt piemērotāko līgumu.

«Mūsu konsultantiem ir jautājumu saraksts un iespējamie atbilžu varianti. Klientam tiks vaicāts, cik aptuveni vecs ir mājoklis, no kāda materiāla tas būvēts, vai ir veikts kapitālais remonts, vai tajā ir kamīns, krāsns vai pirts, kādas vēl būves ir teritorijā? Tā kā mūsu konsultanti ir ļoti pieredzējuši, viņi spēj ieteikt katra veida īpašumam piemērotākos segumus. Kad nepieciešamā informācija savākta, datorsistēma 1-2 minūšu laikā sagatavo apdrošināšanas piedāvājumu, kurā ietverts viss, ko klients vēlējies apdrošināt. Pēc tam ir iespēja to pielāgot, palielinot vai samazinot atsevišķus atlīdzības limitus,» procesu ieskicē BTA Jēkabpils darījumu centra vadītāja Diāna Bebre-Jakušenko.

Viņa vērš uzmanību, ka celtniecības materiālu augsto cenu dēļ remontdarbi kļuvuši ļoti dārgi. Lai saremontētu vētras sapostītu sētu, vairs neizdosies iztikt ar pāris desmitu eiro ieguldījumu. Tēriņi visticamāk būs mērāmi simtos eiro. To uzskatāmi parāda BTA statistika par aptuvenām izmaksām dažādu postījumu gadījumos. Visnegantākais ir ugunsgrēks, kura postījumu novēršana vidēji izmaksā ap 15 tūkstošiem eiro, ne pārāk spēcīga vētra mājsaimniecībai nodara ap 900 eiro zaudējumus, bet ūdens noplūde dzīvokli liek veikt aptuveni 850 eiro vērtu remontu. Tikmēr īpašuma apdrošināšanas polise mēnesī caurmērā izmaksā tikpat, cik televīzijas abonements.