Daugavpils cietoksnis ir viens no pilsētas centrālajiem objektiem. Tieši uz turieni dodas visvairāk tūristu no visas pasaules. Un, pateicoties projektiem, kas šajā teritorijā realizēti pēdējos 15 gados, cietokšņa apmeklētāju skaits ir ievērojami audzis. Daugavpils cietokšņa un muzeju pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Artjoms Mahļins pastāstīja laikrakstam „Latgales Laiks” par turpmākajiem plāniem Daugavpils cietokšņa attīstībā.
Cietoksnis -- Daugavpils sirds
“Daugavpils cietoksnis ir unikāls valsts nozīmes kultūras un vēstures arhitektūras piemineklis, tā kopējā platību -- divi kvadrātkilometri.
Turklāt Daugavpils cietoksnis tiek uzskatīts par pēdējo bastiona tipa cietoksni pasaulē, kas saglabājies bez būtiskām izmaiņām un ar unikālu nocietinājumu sistēmu. No putna lidojuma cietokšņa forma atgādina sauli vai zvaigzni, bet kāds var saskatīt arī bruņurupuci vai sikspārni. Šī sarežģītā nocietinājumu sistēma tika izveidota tā, lai ap cietoksni nebūtu tā saukto “mirušo zonu” un ienaidnieks būtu viegli pamanāms neatkarīgi no tā atrašanās vietas. Domājams, ka līdz mūsdienām ir saglabājušies 85% nocietinājumu. Mūsdienās cietoksnis ir viens no populārākajiem Daugavpils pilsētas apskates objektiem.
Ne mazāk svarīga ir cietokšņa iekšējā apdare, kurā līdz pat šim laikam ir saglabājušās 80 ēkas, ko savieno desmit ielas, kurām ir vēsturiskie nosaukumi. Lielākā daļa šo ēku ir saglabājušās kopš 19. gadsimta. Pašlaik notiek cietokšņa infrastruktūras sakārtošana, un cietokšņa ēkas piedzīvo atdzimšanu. Viena no tām, piemēram, ir ūdens pacelšanas ēka, kurā tagad atrodas Daugavpils cietokšņa Apmeklētāju centrs. Atjaunotajā komandanta mājā tagad atrodas Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde un Valsts policijas Dienvidlatgales iecirknis Daugavpilī, bet Artilērijas arsenāla ēka tiek izmantota Marka Rotko muzeja vajadzībām. Ir atjaunots Nikolaja vārtu vēsturiskais izskats, turklāt tie atzīti par labāko restaurācijas objektu 2013. gadā Latvijā. Atjaunots arī koka tilts, kas ved uz Nikolaja vārtiem, kā arī pirmā krasta lunete ar kordegardi (sardzes telpu). Šie projekti ir mainījuši cietokšņa izskatu un padarījuši to pievilcīgāku apmeklētājiem,” tā šis unikālais objekts aprakstīts Latgales tūrisma vietnē latgale.travel. Cietokšņa atjaunošanā ir paveikts ļoti daudz un darbi turpinās arī tagad.
Cietokšņa parks iemirdzēsies jaunās krāsās
Tuvākajā laikā tiks savests kārtībā cietokšņa dārzs. Daudzu darbu, tostarp arī šo, veikšanai tika piesaistīti Eiropas fondu līdzekļi. Dārza sakārtošanai tiks atvēlēti 800 000 eiro no Eiropas Savienības fondiem.
“Mūsu cietoksnis ir galvenais tūrisma objekts Daugavpilī. Visi tūristi, ierodoties pilsētā, vispirms dodas uz turieni. Tāpēc gribas, lai cietoksnis kļūtu vēl pievilcīgāks. Tādēļ kopā ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Attīstības departamentu jau vairākus gadus aktīvi strādājam, lai piesaistītu Eiropas fondu līdzekļus, un tas mums izdodas. Daudzi objekti jau ir restaurēti un tagad ir pieejami tūristiem -- Rotko muzejs, Inženieru arsenāls, bijusī ūdens pacelšanas ēka, kur tagad atrodas Apmeklētāju centrs, Nikolaja vārti un citi objekti. Nu ir pienākusi kārta cietokšņa parkam, kas arī tagad ir iecienīta pilsētas iedzīvotāju un viesu atpūtas vieta. Nesen no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras saņēmām galīgo apstiprinājumu tam, ka tiks piešķirts maksimālais grants 800 000 eiro apmērā. Mēs strādājam, lai pabeigtu visas nepieciešamās procedūras. Paralēli esam pabeiguši būvdarbu iepirkumu. Interese bija liela, tika iesniegti pieci priekšlikumi. Un, ja neradīsies problēmas, būvdarbus varēsim uzsākt šī gada augustā -- septembrī. Ļoti ceru, ka līdz ziemas perioda sākumam paspēsim pabeigt visus demontāžas un sagatavošanas darbus un varbūt arī ierakt visas nepieciešamās komunikācijas: ūdensvadu, kanalizāciju, elektrības un videonovērošanas sistēmas kabeļus. Savukārt nākamgad, pēc tehnoloģiskā pārtraukuma, varēs nodarboties ar ainavu veidošanu un labiekārtošanu. Saskaņā ar līgumu būvdarbiem ir paredzēti 12 mēneši (bez tehnoloģiskā pārtraukuma).
Diemžēl, mums būs jānozāģē daži koki. Dārzā ir tikai 243 koki -- gan tievi, gan divas vislielākās papeles, kuras būs jāzāģē nost. Faktiski vēsturiskākie koki šajā dārzā ir liepas, kas aug gar parka perimetru. Tās iestādītas 19. gadsimta beigās, šīs alejas tiks atjaunotas un iestādīti jauni koki. Būs jānozāģē ap 30 koku, pārsvarā -- tievie koki, kas traucē atjaunot celiņu vēsturisko simetriju. Jo vairāk nekā četrdesmit gadus parks auga, kā gribēja un netika pienācīgi kopts, tika izcirsti vien daži bīstami koki, turklāt koki sējās paši un šajā laikposmā izauga diezgan lieli. Savukārt, lai gan papeles ir resnas un izskatās ļoti stipras, to stumbru iekšiene izveidojusies trupe. Šādi koki ir ļoti bīstami, un ne tikai infrastruktūrai. Turklāt tie ir alergēni. Tāpēc, saskaņā ar projektu, divas lielās papeles tiks nozāģētas, jo tām nav lielas vērtības,” sacīja Artjoms Mahļins.
Tāpat projekta ietvaros tiks atjaunota strūklaka lielgabalu formā. Atgādinām, ka cietokšņa parks tika izveidots 19. gadsimta beigās kā vietējā garnizona atpūtas vieta. 1912. gadā šeit tapa ievērojams objekts -- piemineklis -- strūklaka, ko veidoja trīs masīvi lielgabali. Taču šī strūklaka darbojās pavisam neilgu laiku. Drīz sākās Pirmais pasaules karš, bet pēcāk Krievijas impērija beidza pastāvēt. Strūklaka palika savā vietā, bet nebija darba kārtībā. Tās ūdens šalkoņa nav dzirdama nu jau vairāk nekā simts gadus. Iespējams, jau nākamgad mēs kļūsim par grandioza notikuma lieciniekiem. Turklāt A. Mahļins minēja, ka nesen Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības ietvaros tika iesniegts vēl viens projekts, ar kura palīdzību vēlas piesaistīt finansējumu lapenes, kas vēsturiski atrodas cietokšņa parkā, atjaunošanai. Un, ja projekts gūs atbalstu, šos darbus varēs sākt nākamgad.
Vai franči „uzbruks” atkal?
Jau šajā nedēļas nogalē mūs sagaida krāšņs pasākums, kas jau sen iemantojis popularitāti -- to labprāt apmeklē ne tikai daugavpilieši, bet arī tūristi no daudzām Eiropas valstīm. Starptautiskais vēsturiskās rekonstrukcijas festivāls „Dinaburg 1812” šogad cietokšņa teritorijā notiks jau septīto reizi. Tas ir veltīts 1812. gada karam. Festivāla laikā tiek rekonstruēti 1812. gada notikumi, kad Francijas karaspēks nespēja salauzt neliela drosmīga garnizona pretestību.
“Šī festivāla ietvaros mēs rekonstruējam notikumus, kas mūsu pilsētā risinājās 1812. gada jūlijā, kad Francijas armija mēģināja ieņemt Dinaburgas cietoksni. Taču atzinību ir pelnījis mūsu garnizons, kurš, lai gan bija skaitliski neliels salīdzinājumā ar Francijas armiju, cīnījās drosmīgi un atvairīja franču uzbrukumu. Un, lai gan mēs rekonstruējam šos notikumus, tas tiek darīts ar smaidu. Cilvēki, kas piedalās vēsturiskajās rekonstrukcijās, ir sava hobija fanātiķi. Tērpi un mulāžas ieroči ir rūpīgi izpētīti. Pateicoties šādiem pasākumiem, cilvēki iepazīst savas pilsētas, novada, reģiona, valsts vēsturi. Ir pagājuši jau 200 gadi, kopš Napoleona karaspēks iebruka mūsu teritorijā, kopš viņa slavenajām kampaņām, taču, neskatoties uz to, Eiropā joprojām ik vasaru, gandrīz katru nedēļas nogali, notiek dažādi festivāli, kas veltīti šai tēmai. Napoleona personība joprojām satrauc prātus un ir ļoti populāra.
Šogad savu festivālu, kā vienmēr, centāmies maksimāli pietuvināt šī notikuma vēsturiskajam datumam. Svētki notiks sestdien, 13. jūlijā. Tiem pieteikušies vairāk nekā 200 dalībnieki no piecām valstīm -- Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Čehijas. Jāatzīmē, ka arī franči ļoti vēlas atbraukt uz mūsu festivālu, taču problēma ir izmaksās. Lai atvestu komandu, tērpus un ieročus, nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi. Mēs nevaram nodrošināt šādu transporta kompensāciju, tāpēc mūsu attālākie dalībnieki ir bijuši Vācijas pārstāvji, bija atlidojis arī viens Lielbritānijas pārstāvis. Taču mēs risinām šo jautājumu. Paredzēta saruna ar Francijas vēstniecības pārstāvjiem. Varbūt ar viņu palīdzību turpmākajos gados izdosies atvest īstus francūžus,” sacīja A. Mahļins.
Atgādinām, ka šogad festivāls notiks sestdien, 13. jūlijā, Daugavpils cietokšņa teritorijā. Pl. 10.00 sāksies krāmu tirgus, būs arī citi tirgotāji un bērnu atrakcijas. Pl. 11.30 tiks atvērti Nikolaja vārti un pacelts cietokšņa karogs. Pl. 12.00 atskanēs pusdienlaika zalve, pēc kuras visi rekonstruktori dosies uz cietokšņa dārzu, kur tiks nolikti ziedi pie Daugavpils cietokšņa celtniecībai veltītā pieminekļa. Pl. 14.00 pie Nikolaja vārtiem notiks divkaujas, bet no pl. 15.00 līdz 16.00 norisināsies kaujas par Dinaburgas cietoksni rekonstrukcija.
Pasākuma noslēgumā tiks sumināti klubi, kas piedalījās pasākumā, bet pl. 18.00 aiz Apmeklētāju centra uz koka dēļu grīdas notiks ampīra balle.
Nepalaidiet garām šo interesanto notikumu!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Cietoksnis ir uz jauna attīstības sliekšņa” ''Latgales Laiks'".
