Meža ieskauts, netālu no svētvietas -- Aglonas --, atrodas neliels, bet ļoti skaists ezeriņš, kuru ik gadu apmeklē desmitiem tūkstošu tūristu. Tas piesaista apmeklētājus ne tikai ar savu neparasto izskatu, bet arī ar noslēpumaino, dažādiem nostāstiem pilno vēsturi. Šoreiz mēs pastāstīsim par Velnezeru (Čertoku).
Droši vien Latgalē ir grūti atrast cilvēku, kurš nekad nebūtu dzirdējis par Velnezeru. Tas ir mazs, atrodas kaut kur mežā, taču, ņemot vērā, cik daudz leģendu ar to saistās, kā arī tā neparasto izskatu, nav pārsteidzoši, ka ezers ir populārs. To apskatīt brauc tūristi no citiem Latgales reģioniem, kā arī no tuvākām un tālākām ārzemēm.
Ezers ar visdzidrāko ūdeni
Ar ko izceļas Velnezers? Tā ir viena no Latvijas ūdenstilpēm ar vistīrāko ūdeni. Tas ir pilnīgi dzidrs, var redzēt katru smilšu graudiņu, katru gruzīti, kas iekritis ezerā. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka Velnezeram nav dibena. Taču jāuzsver, ka tam nav zinātniska apstiprinājuma.
Piltuvveida ieplakā izvietotā Velnezera dziļums sasniedz 17 metrus, bet ūdens caurredzamība vietām pat – 12 metrus. Tajā neietek neviena upīte vai avots un arī neiztek. Ezera ūdenī nav lielas ūdensaugu un ūdensdzīvnieku daudzveidības.
Ezers atrodas Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, Grāveru silā. Tā kopējā platība ir 1,9 hektāri. Tas atrodas dabas lieguma teritorijā, kas izveidots 1977. gadā, lai aizsargātu unikālo ekosistēmu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 2004. gadā, šī teritorija tika iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) sarakstā.
Tīts noslēpumā
Ezera izcelsme joprojām ir noslēpums. Ir daudz nostāstu. Viens no tiem vēsta, ka šo ūdenstilpi radījis pats velns. Šī leģenda saistās ar citu slavenu Latgales ezeru – Dridzi. Leģenda vēsta, ka agrāk tā vietā bijusi ļoti dziļa aiza, kurā regulāri gāja bojā gan cilvēki, gan dzīvnieki. Eja bija ļoti šaura. Un tad, pēc kārtējā tuvinieku zaudējuma, vietējie iedzīvotāji sāka lūgties. Viņi lūdza Visvarenā palīdzību, lai kaut kā tiktu vaļā no šīs nelaimīgās aizas. Dievs sadzirdēja cilvēku lūgšanas un atsūtīja viņiem milzīgu mākoni, no kura sāka līt. Un lietus lija tik ilgi, līdz aizpildīja visu aizu. Taču šī Dieva rīcība nepatika velnam, kurš ieradās un netālu no Dridža izraka savu ezeru, ko sauc par Velnezeru jeb Čertoku.
Arī citā teiksmā, kas saistīta ar Velnzeru, pieminēts velns. Runā, ka ezers ir paša nelabā acs, kuru tas nejauši pazaudējis.
Tie ir nostāsti, savukārt zinātniekiem ir divas Velnezera izcelšanās versijas. Viena no tām -- Velnezers ir sufozijas izcelsmes ezers. Pazemē, ūdeņu plūsmai izskalojot un aizraujot līdzi sīkās iežu sastāvdaļas, gadu gaitā izveidojās tukšums. Velnezera gultne izveidojusies zemes virsmas iegruvumiem aizpildot tukšo telpu. Otra versija -- ūdenstilpe izveidojusies vietā, kur nokritis meteorīts. Un, starp citu, ūdenslīdēji apgalvo, ka ezera dzīlēs redzams pakusis metālisks iezis.
Jautājumu daudz, ar atbildēm -- sarežģīti
Ar ezeru saistās daudz leģendu un noslēpumu. Piemēram, daudzi runā, ka Velnezeram nav dibena. Savukārt zinātnieki saka, ka tas ir izdomājums. Dibens ir, tikai ūdenstilpe ir ļoti dziļa, un dažkārt, ņemot vērā ezera dzidrumu, mums šķiet, ka tam nav dibena. Ezers veidojies kā 17 m dziļš sufozijas izcelsmes konisks dobums.
Velnezers ir bēdīgi slavens. Runā, ka tā tuvumā nekad nav dzīvojuši cilvēki, bet tie, kas vēlas pārpeldēt ezeru, vienmēr noslīkst, -- tā dzelme ir paņēmusi tūkstošiem dzīvību. Tos, kas nolemj ezerā nopeldēties, tūlīt piemeklē veselības likstas, jo ezers it kā acumirklī atņemot visu enerģiju. Tajā neietek neviena upīte vai avots un arī neiztek. Ezera ūdenī nav lielas ūdensaugu un ūdensdzīvnieku daudzveidības. Visapkārt valda klusums. Nav dzirdami ne putni, ne dzīvnieki.
Protams, šāda vieta piesaista parapsihologu uzmanību. Latvijas Parapsiholoģijas asociācijas speciālisti nonāca pie secinājuma, ka tieši no ezera centra „izšaujas” kaut kāds enerģijas stars, kas var izraisīt prāta aptumsumu, ģīboni, cilvēku var pārņemt panika. Tāpēc peldēties ūdenstilpē nav ieteicams.
Aptuveni pirms divdesmit gadiem es, būdama jauna studente, kas netic nostāstiem un mītiem, nokļuvusi Velnezera krastā, nolēmu karstajā dienā ienirt tā ūdeņos. Un, godīgi sakot, es nejutu nekādu apjukumu vai prāta aptumsumu, gluži pretēji, vēsais ūdens vairoja man spēkus. Tiesa, tobrīd uz mani un maniem draugiem ar šausmām noraudzījās tūristi, kuri bija ieradušies Grāveru silā, lai redzētu mūsu pasaules brīnumu. Tomēr liecības par pašsajūtas pasliktināšanos peldēšanās laikā ir bijušas.
Taču vienu novērojumu gan varu droši apstiprināt -- ezerā nav veģetācijas. Šķiet jau, ka ezerā, kas atrodas meža vidū un ne reizi nav tīrīts, varētu augt gan ūdensrozes, gan niedres. Bet nav NEKĀ. Turklāt ūdens pastāvīgi maina krāsu: vienu brīdi tas ir zaļgans, pēc minūtes -- melnāks par nakti vai gaišzils.
Ar ko tas ir saistīts? Zinātnieki kā iemeslu min lūzumu ezera dibenā, no kura izdalās radons -- smaga, radioaktīva un bezkrāsaina cēlgāze. Šī gāze ir gandrīz 7 reizes smagāka par gaisu.
Radona dēļ ezerā gandrīz nav zivju. “Ko jūs, es atnāku paskatīties uz mūsu brīnumu, bet makšķerēt šeit zivis nenāk ne prātā. Vectēvs stāstīja, ka viņa kaimiņš reiz nolēmis ignorēt senču brīdinājumus, paņēmis makšķeri un devies uz Velnezeru, noķēris pāris zivis, uzcepis un apēdis. Un tajā pašā naktī, mokoties ar vēdergraizēm, nomiris. Tāpēc šeit makšķerēt nevajag, labāk doties uz citām tuvējām ūdenstilpēm, piemēram, Dridzi, tur ir daudz zivju,” laikrakstam „Latgales Laiks” pastāstīja vietējais iedzīvotājs Pēteris.
Viņš ieteica negaršot ūdeni, kā arī piebilda, ka pats te nekad nav peldējies, tā esot slikta zīme.
Napoleona apslēptie dārgumi
Viena no leģendām vēsta, ka Napoleons šeit bijis 19. gadsimta sākumā. Atkāpjoties, viņš izvēlējās Velnezeru, kur noslēpt visus savus kara laikā salaupītos dārgumus: zeltu, dimantus un citus dārgakmeņus. Apslēptā manta ir ļoti vērtīga -- tas, kurš to atradīs, kļūs stāvus bagāts. Runā, ka šajā slēptuvē bija daudz smaragdu, tāpēc Velnezera ūdens bieži kļūst zaļgans -- smaragdu krāsā.
Protams, šī leģenda izraisīja daudzu dārgumu meklētāju interesi. Viņi raka ezera krastos, bija arī pārdrošnieki, kuri uzdrošinājās nirt. Napoleona dārgumus mēģināja meklēt arī daudzi ūdenslīdēji, taču viņiem neizdevās atrast Francijas imperatora apslēpto mantu. Turklāt, ņemot vērā, ka ezers un tā teritorija ir dabas liegums, nirēji šeit bieži netiek ielaisti.
Apmeklētāju atsauksmes
Internetā ir daudz vietņu, kur ceļotāji no visas pasaules atstāj savas atsauksmes. Izrādās, ka Latgales Velnezers ir ļoti populārs. To apmeklē tūkstošiem tūristu gadā, biežāk, protams, vasarā. Un atsauksmes ir ļoti interesantas.
“Nav jēgas speciāli doties uz šo vietu, bet, braucot garām, varat piestāt un apskatīties. Aprakstā teikts, ka pie šī ezera nav nevienas dzīvas radības, nelido putni, gandrīz nav zivju un ka tajā nedrīkst peldēties. Bet es parunājos ar vīrieti, kurš gan peldējās, gan makšķerēja. Ezera ūdens tiešām ir ļoti dzidrs un tīrs.”
„Ļoti tīrs ezers meža vidū. Tiek uzskatīts, ka tas izveidojies vietā, kur nokritis liels meteorīts, stāsta, ka ezeram nav dibena. Pārsteidzoši, ka ūdenstilpē neietek vai neiztek neviena upe vai pat strauts. Ir skatu laukums, ezerā nav ne aļģu, ne ūdensaugu, pat putni no tā izvairās, domāju, ka šī vieta gaida savus pētniekus. Atrodas netālu no autoceļa Aglona--Krāslava, bet to ir grūti atrast, tāpēc labāk jautāt ceļu šejienes iedzīvotājiem. Taču šis nav vienīgais noslēpumainais ezers pasaulē, arī citās valstīs ir līdzīgas dīvainas vietas.”
“Mana pirmā iepazīšanās ar šo ezeru notika ilgi pirms es uzzināju tā nosaukumu un vēsturi. Tolaik tā apkārtne vēl nebija tik sakopta kā tagad. Ieraugot ezeru, mani pārsteidza tā skaistums un noslēpumainība. Ezera forma atgādina aci, ūdens krāsa mainās, vai nu atkarībā no laikapstākļiem, vai kāda cita iemesla dēļ. Kad ierados tur pirmo reizi, ūdens bija smaragdzaļš, pēdējo reizi -- arī ļoti skaisti, lai gan precīzi nosaukt krāsu nevaru, -- kaut kāds zaļās, pelēkās, zilās sajaukums...”
“Tiešām ir vērts apmeklēt šo vietu! Jūs būsiet pārsteigti, ieraugot koši zaļu ūdeni. Tautā runā, ka šajā ezerā nav zivju, un tam nav arī dibena. Neiesaka peldēties, pat ja ūdens vilināt vilina. Velnezeru iesaku dabas mīļotājiem un cilvēkiem, kuri vēlas uzņemt brīnišķīgas dabas fotogrāfijas, apskatīt skaisto Latvijas dabu, ieelpot fantastiski tīru gaisu, sajust maģisku gaisotni.”
Tāds nu tas ir – Velnezers. Biedējošs, mistisks, skaists un vilinošs. Noslēpumaina vieta, ko apvij neskaitāmi nostāsti. Manuprāt, Velnezers ir noteikti jāapmeklē, lai izbaudītu skaistos dabas skatus un uzņemtu lieliskas fotogrāfijas un selfijus. Bet ticēt vai neticēt vietējām leģendām -- tas lai paliek jūsu pašu ziņā.
Komentāri