Pacientu pieplūduma dēļ finansiālā situācija slimnīcās un īpaši neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās ir dramatiska. Arī reģionālo slimnīcu vadītāji bažīgi raugās uz finansiālo situāciju, jo gada pirmo trīs mēnešu laikā liela daļa valsts apmaksāto kvotu daudziem medicīniskiem pakalpojumiem ir iztērētas, bet par neatliekamās palīdzības sniegšanu vien visās valsts slimnīcās šobrīd pārtērēti aptuveni seši miljoni eiro, kas veidosies kā medicīnas iestāžu parāds. Tas nozīmē, ka pacientu daļa medicīniskos pakalpojumus šogad un arī nākamā gada sākumā par valsts naudu saņemt nevarēs.
Gads ir tikai pusē, bet Liepājas reģionālajā slimnīcā valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu kvotas praktiski jau iztērētas. Piemēram, tikt pie kardiologa par valsts naudu šogad vairs nav iespējams. Slimnīca pirmajā pusgadā sniedzot stacionāros
un ambulatoros pakalpojumus pārtērējusi vairāk nekā vienu miljonu eiro.
Nākošā gada sākumā kvotu nepietiekamības dēļ būs jāārstē šī gada pacienti. Izeja ir reālo kvotu iedalīšana.Visas apzinātās slimnīcas finansiālo situāciju vērtē kā smagu bet stabilu. Ir izveidojies pieradums dzīvot taupības režīmā.
Andris Vistiņš
SIA „Liepājas Reģionālā slimnīca” valdes loceklis
Sākam samazināt savu pakalpojumu sniegšanas apjomu, nākamajā pusgadā tas ļoti rezultēsies pakalpojumu pieejamībā un attiecīgi, to izjutīs ļoti daudzi pacienti. Līdzšinējos, iepriekšējos līgumos un gados, cik ir bijis, ir bijis tā, ka tomēr šos, ambulatoros pakalpojumos, pāstrādi apmaksā. Jā redzot, ka pieprasījums ir, ir pārstrāde, gada ietvaros tiek veikti grozījumi un finansējums tiek atrasts. Šogad ir kategoriski pateikts ka nav.
Pacientiem jābūt gataviem, ka tuvojoties gada beigām, būs arvien mazāk pakalpojumu, ko varēs saņemt par valsts naudu. Savukārt reģionālās slimnīcas pārskata savu budžetu, piesaista kreditfinansējumu. Pēc valsts palīdzības maijā, cer gadu noslēgt pluss zīmē. Jēkabpils slimnīca, lai kaut kā iztiktu, iepriekšējos gados ņēma kredītu, bet šobrīd situācija nav raksturojama kā dramatiska.
Kaspars Čanders
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis
Kopumā šajā gadā jūtamies stabilāk finansiālajā ziņā, te gan maza atkāpe, pirmais ceturksnis arī noslēgts ar zaudējumiem, bet te ir vairāki objektīvi iemesli. Bija jāceļ minimālā alga, gan mediķu atalgojumi. Gan pirmais ceturksnis parasti ir vājāks nekā pārējie, jo ir lielākas izstrādes ambulatorajā daļā. Iepriekš mēs piesaistījām bankas finansējumu īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem, 700 000 apmērā. Nupatās esam veikuši šo saistību pēdējo maksājumu.
Vislielākie parādi slimnīcām veidojas par neatliekamās palīdzības sniegšanu.
Jevgēņijs Kalējs
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs
Jo tas pārsniegums ir aptuveni, ap 20%. Līdzīga situācija ir arī ambulatorajā aprūpē, kur kvotas sen ir pārpildītas, jo tās ir bāzētas uz nepareiziem aprēķiniem par pacientu ārstēšanu. Līdz ar to ir lielas pārstrādes atsevišķās nozarēs. Līdz gada beigām tas varētu būt 24-24 miljoni. Tātad, ja ir nozīmēts desmit pacienti ārstēšana, tikai mēneša laikā, tad ja mēs to pārsniegsim, mums samaksā tikai par desmit. Tas ka mēs ārstējam vairāk un pacienti slimo vairāk, tas patreizējā brīdī nevienu neinteresē.
Skaidrīte Žukova
SIA “Preiļu slimnīca” Valdes priekšsēdētāja
SIA “Preiļu slimnīca” finansiālā situācija ir stabila un valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu
pieejamība to ietekmē minimāli. Pacienti turpina saņemt valsts apmaksātus ambulatoros un stacionāros pakalpojumus, kā arī saņem maksas pakalpojumus. Ambulatori pieprasījums pēc speciālistu pakalpojumiem, tādiem kā ķirurgs, dermatologs un oftalmologs, ir lielāks nekā pieejamo valsts apmaksāto pakalpojumus skaits, tādēļ pacienti aktīvi izmanto iespēju apmeklēt speciālistu par maksu. Akūti trūkst finansējums ambulatorajā rehabilitācijā, rinda uz pakalpojumu saņemšanu par valsts finansējumu ir līdz 2025. gadam. Salīdzinājumā ar 2023. gadu, gandrīz visās iezīmētājās programmās ir samazinājies par valsts finansējumu sniegto pakalpojumu skaits, SIA “Preiļu slimnīca” par 20%. Jūtami samazinājies valsts finansējums dienas stacionāra pakalpojumiem, īpaši neiroloģisko un iekšķīgo slimību dienas stacionārā un vispārējās ķirurģijas dienas stacionārā. Tāpat trūkst finansējums plānveida stacionārajiem pakalpojumiem, tai skaitā īslaicīgajai ķirurģijai, tādēļ pacientiem nav iespējams saņemt pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai.
Preiļu slimnīcas vadītāja min, ka šobrīd valsts finansējumu trūkums medicīnas pakalpojumu nodrošināšanai vairāk ietekmē pacientus nekā ārstniecības iestādes – viņi turpina dabu piedāvājot maksas pakalpojumus. Protams, akūti tiek izjusts arī ārstu trūkums valstī.
Pacientiem jābūt gataviem, ka tuvojoties gada beigām, būs arvien mazāk pakalpojumu, ko varēs saņemt par valsts naudu. Savukārt, nākamā gada sākumā kvotu nepietiekamības dēļ būs jāārstē šī gada pacienti. Pirmā trauksmi cēla Daugavpils slimnīca, kurai ir četru miljonu eiro parāds, kas tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir mazāks. Šogad par ambulatorajiem
pakalpojumiem jau pārtērēti gandrīz 346 tūkstoši eiro.
Edgars Labsvīrs
SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" valdes loceklis
Skaidrs, ka stacionārā, neskatoties uz pārstrādēm, ierobežot neatliekamo pacientu plūsmu mēs nevaram, taču ambulatorā sektorā ir tā, ka patiešām dienas stacionārā operācijas vai arī radioloģiskos izmeklējumus - mēs plānojam, pieejam daudz uzmanīgāk to plānošanai.
Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka slimnīcām stingri jāturas pie kvotām, ko valsts var apmaksāt, bet par papildu finansējumu šobrīd lemts nav.
