Vasara, termometrs rāda +27 grādus. Saules svelme liek meklēt veidus, kā atvēsināties, un šādās karstās dienās, it īpaši, ja tās iekrīt brīvdienās, daugavpilieši pavada laiku daudzu ūdenstilpņu krastos, tostarp arī pie Ruģeļu ūdenskrātuves, kurai būs veltīts mūsu šodienas raksts.
Jau vairākkārt minēts, ka Latgale ir zilo ezeru zeme. Neviens cits mūsu skaistās valsts reģions nevar lepoties ar tik daudzām un dažādām ūdenstilpēm: ezeriem, upēm, strautiem, mākslīgajām ūdenskrātuvēm... Ūdeņiem bagāta ir arī otra lielākā Latvijas pilsēta Daugavpils, kas atrodas austrumu pierobežā.
Populārākā ūdenstilpe pilsētā, protams, ir Lielais Stropu ezers, kur jau gadu desmitiem atpūšas daudzi pilsētas iedzīvotāji un viesi. Tā teritorijā atrodas bēdīgi slavenais pontonu baseins, ko vieni slavē, citi kritizē. Tomēr pēdējos gados arvien populārāka kļūt Ruģeļu ūdenskrātuve.
Skatoties uz to no putna lidojuma, cilvēkus pārsteidz ūdens krāsa -- tas tik ļoti atgādina jūras ūdeni... Tikpat zils, ar zaļās krāsas piejaukumu, netipisks lielākajai daļai dabiskas izcelsmes ezeru. Taču jāņem vērā, ka Ruģeļu ūdenskrātuve nav kārtējais dabas mātes šedevrs. Tā ir radīta mākslīgi.
Daugavpils vecākā gadagājuma iedzīvotāji atceras, ka senāk šajā vietā ūdenskrātuves nebija. Toties šo teritoriju bija noskatījuši celtnieki, kuri te, Daugavas krastā, grasījās būvēt Daugavpils hidroelektrostaciju (HES). Uzsākot sagatavošanās darbus, pie lielākās Latvijas upes speciālisti izraka ūdenskrātuvi. Atgādinām, ka būvdarbi sākās 1979. gadā, bet noslēdzās 1986. gadā. Neskatoties uz to, ka tobrīd projektam jau bija iztērēti divpadsmit miljoni rubļu, hidroelektrostacijas būvniecību tomēr tika nolemts pārtraukt. Kāpēc? Tas ir diezgan interesants stāsts, kas ir vēl viens mūsu tautas vienotības piemērs.
1986. gadā tika publicēts Daiņa Īvāna un Artūra Snipa raksts “Par Daugavas likteni domājot”. Tas izraisīja sprādzienam līdzīgu efektu un iekustināja daudzu Latvijas iedzīvotāju prātus. Daugavas gleznainie krasti tika izglābti, un tas kļuva par ļoti svarīgu pagrieziena punktu visos turpmākajos Atmodas procesos. Faktiski šīs publikācijas iniciators bija Dainis Īvāns. Viņš no pirmavotiem zināja, kādas varētu būt hidroelektrostacijas būvniecības sekas. Savulaik netālu no Pļaviņām atradās viņa vecvecāku māja, kur Dainis labprāt pavadīja laiku. Pagājušā gadsimta 60. gadu beigās, kad tika uzbūvēta Pļaviņu hidroelektrostacija, viņa iemīļotā vieta tika appludināta.
Tāds pats liktenis gaidīja arī Daugavas krastus Daugavpilī un Augšdaugavas novada teritorijā. Slutišķu vecticībnieku ciems, vecticībnieku kapsēta, dabas parks “Daugavas loki” un daudzas citas Latvijas kultūrvēsturiskās vietas varēja tikt appludinātas. Par laimi, tas nenotika. Raksta “Par Daugavas likteni domājot” autori atceras, ka iedzīvotāju atbalsts bija milzīgs. Latvijas iedzīvotājiem izdevās savākt aptuveni 30 tūkstošus parakstu pret Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecību. Protams, padomju vara veica vairākus pasākumus, lai apklusinātu cilvēkus, taču viņu vēlmi saglabāt savu zemi nespēja apslāpēt nekādi aizliegumi. Tikpat vienoti mūsu iedzīvotāji bija arī pirms 35 gadiem, kad Baltijas ceļā nostājās roku rokā ar Igaunijas un Lietuvas cilvēkiem.
Padomju valdība Daugavpils HES celtniecībai pielika punktu 1987. gadā, pilnībā apturot hidroelektrostacijas būvniecības projektu.
Tagad šos notikumus atceras reti, taču par tiem atgādina Ruģeļu ūdenskrātuve. Ikviens, kurš nolems iepazīties ar tās vēsturi, uzzinās arī mūsu tautas cīņas vēsturi pret hidroelektrostacijas celtniecību, kas daudzējādā ziņā kļuva par atspēriena punktu kustībai, kas aizveda līdz Atmodai. Mūsdienās Ruģeļu ūdenskrātuve ir populāra daugavpiliešu atpūtas vieta. Tūkstošiem Daugavpils iedzīvotāju un viesu šeit pavada vasaru, peldoties un sauļojoties. Vietējiem makšķerniekiem šeit patīk ķert zivis, turklāt ik gadu ūdenskrātuvē tiek rīkotas makšķerēšanas sacensības.
Ruģeļu ūdenskrātuves platība nav liela -- 14,3 hektāri. Vidējais dziļums -- 3 metri, maksimālais -- 12 metri. Šeit mitinās daudz dažādu zivju: asari, karūsas, līdakas, līņi, brekši, raudas.
Daļa piekrastes teritorijas pieder privātpersonai, bet daļa – pašvaldībai. Tāpēc ūdenskrātuve un tās krasti ir sakārtoti tikai daļēji. Piemēram, centrālā pludmale ir aprīkota ar visu nepieciešamo, lai atpūtnieki varētu komfortabli pavadīt laiku. Ir ģērbtuves, atkritumu konteineri, labs krasts un ieeja ūdenī. Blakus ierīkots laukums ar tīklu pludmales volejbolam. Ir padomāts arī par jaunākās paaudzes atpūtniekiem -- pludmalē ir lielisks rotaļu laukums, kur bērni vasarā labprāt rotaļājas. Agrāk šeit darbojās arī veikparks, bet šoreiz, diemžēl, Rugeļu ūdenskrātuves teritorijā šī izklaide vairs nebija pieejama. Toties šogad šeit tika atvērta kafejnīca, kurā ikviens var nobaudīt atspirdzinošu dzērienu vai uzkodas. Par atpūtniekiem rūpējās arī uzņēmums “Daugavpils satiksme”, vasaras periodā pagarinot 10. autobusa maršrutu līdz pat ūdenskrātuves krastam. Tādējādi pilsētas iedzīvotāji un viesi, izmantojot sabiedrisko transportu, var nokļūt savā iecienītajā atpūtas vietā.
Nesen šeit tika sakārtota piekraste, kas pieder pašvaldībai.
„Ruģeļu ūdenskrātuves centrālo pludmali iedzīvotāji ir ļoti iecienījuši, šeit ir tīrs ūdens un gleznaina vieta. Mēs cenšamies uzlabot vietējo infrastruktūru -- tiek izzāģēti vecie krūmi, pašu spēkiem attīrījām krastu no lielajiem akmeņiem un atvedām smiltis, tostarp lai paplašinātu piekrasti,” Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs Igors Aleksejevs pastāstīja avīzei „Latgales Laiks”.
Jāpiebilst, ka jau labu laiku Daugavpils pilsētas domes plānos ir ūdenskrātuves pretējā krasta teritorijas izpirkšana no privātīpašniekiem, taču šo ieceri vēl nav izdevies īstenot. Viss nav tik vienkārši, kā šķiet. “Diezgan bieži iedzīvotāji jautā, kāpēc mums rūp tikai centrālā pludmale, tāpēc vēlos atgādināt, ka pretējais krasts pieder privātpersonām, un mums nav likumīga pamata tur veikt jebkādus darbus. Kopā ar kolēģiem vairākkārt esam aktualizējuši jautājumu par teritorijas iegādi, lai ap visu ūdenskrātuvi būtu iespējams izveidot kvalitatīvu atpūtas zonu. Taču izrādījās, ka īpašnieks – juridiska persona – izslēgts no Uzņēmumu reģistra. Pēc tam nolēmām tiesas ceļā mēģināt panākt teritorijas atsavināšanu un nodošanu Daugavpils pašvaldības rīcībā. Šādus jautājumus nav iespējams ātri atrisināt, tomēr mums ir gana labas izredzes,” pavēstīja Igors Aleksejevs.
Pagaidām izmantojam to, kas mums ir. Teritoriju, kas nav labiekārtota, aktīvi izmanto vietējie makšķernieki, tāpēc neviens nevienam netraucē. Ja zivis ūdenskrātuvē neķeras, vienmēr var paieties dažus metrus tālāk un iemest makšķeri vai spiningu Daugavas ūdeņos. Savukārt makšķerēšanas sacensības šeit notiek regulāri, neatkarīgi no gadalaika, un tiks rīkotas arī turpmāk, -- organizatori par to ir pārliecināti. Turēsim viņus pie vārda!
Un, kamēr laikapstākļi ir labvēlīgi un vasara vēl negrasās atkāpties, dosimies atpūsties ūdenskrātuves krastā, baudot vietējās ūdenskrātuves tīro un veldzējošo ūdeni.
