„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 22. decembris
Svētdiena
Saulvedis
+1.1 °C
apmācies

Kartupeļu cenas var pieaugt

Reti ir gadījumi, ka vasaras beigās un rudens sākumā kartupeļu novākšana un labības pļauja Latvijā, Latgalē, tostarp mūspusē, notiek gandrīz vienlaikus. Situācija ar graudaugiem ir gana labvēlīga, bet jūlija spēcīgo lietavu radītais pārmērīgais mitrums ir nopietni apdraudējis “otrās maizes” novākšanu. Dažos Latvijas reģionos kartupeļi pūst, turklāt desmitiem un pat simtiem hektāru lielās platībās, tāpēc to audzētāju zaudējumi mērāmi tūkstošos eiro. Tas nozīmē, ka neizbēgami piedzīvosim kartupeļu sadārdzinājumu, lai gan arī pašlaik nevar teikt, ka tie ir lēti.

Tik ierastie un reizē kaprīzie kartupeļi

Mūsu novadam tradicionālā lauksaimniecības kultūra -- kartupeļi, ir pielāgojusies vietējiem laikapstākļiem un reizē ir arī kaprīza, jo atkarīga no saules, lietus un citām dabas parādībām. Tāpēc „otrās maizes” raža katru gadu ir citādāka. Ir vasaras, kad, vairs necerot uz augstiem rādītājiem, izrādās, ka tupeņu raža ir lieliska, savukārt citkārt, kad sezona šķiet ideāli piemērota kartupeļiem, tie izaug sīki.

Tāpēc daudzi lauku iedzīvotāji kartupeļus sēj tikai savām vajadzībām, jo ​​audzēt tos mājlopu barošanai ir darbietilpīgi un nerentabli. Ja pirms kāda laika lopus baroja ar bietēm, dažādiem sakņaugiem, pat speciāliem lopbarības burkāniem, tad ar laiku saimnieki pārgāja uz kartupeļiem. Tagad citi nedara pat to, aizstājot sakņaugus ar skābbarību vai zaļo masu. Runājot par zemniekiem, kuru bizness ir kartupeļu audzēšana, jāatzīmē, ka vieniem šogad ir laba raža, citiem -- nekā.

Kartupeļu audzētājiem nodarīto kaitējumu pagaidām vēl nav iespējams novērtēt. Kartupeļu nobriešana parasti ilgst trīs mēnešus, ja ir piemēroti laikapstākļi, kad mērens lietus mijas ar saulainu, siltu laiku, un otrādi. Nevar izslēgt arī salnas, kuras kartupeļi veiksmīgi pārcieš. Taču šie dārzeņi ir jutīgi pret pārmērīgu mitrumu -- sāk pārklāties ar maziem baltiem plankumiņiem un pūt. Vienīgais profilakses līdzeklis ir jau novākto kartupeļu periodiska šķirošana, atlasot sapuvušos bumbuļus, jo pretējā gadījumā tie inficēs citus kartupeļus, un tad visu ražu var izmest atkritumos.

Aina ir padrūma

Latvijas Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle informēja: „Jūlija vētra un lietavas kartupeļu audzētājiem varētu būt radījusi 2500 līdz 4000 eiro zaudējamus uz hektāru. Turklāt ieguldījumi uz hektāru kartupeļu audzētājiem bijuši lieli, tostarp iegādāta sertificēta sēkla, kā arī veikti lauku darbi, mēslošana un augu aizsardzības pasākumi. Taču zaudējumi kartupeļu audzētājiem atšķirsies no izmantotās sēklas cenas.

Savukārt reģionos, kur nolija visvairāk lietus -- Olaines, Jelgavas un Dobeles pusē, -- daudzi lauki joprojām ir zem ūdens, piebilstot, ka šajos laukos nebūs ko rakt un arī tajās lauku daļās, kas nav zem ūdens, visticamāk, kartupeļi būs cietuši no lielā mitruma un var strauji sākt pūt.”

A. Kraukle norādīja, ka labot situāciju ir problemātiski. Zemgales un Vidzemes zemnieki, lai cīnītos ar lielajiem plūdiem, centās rakt grāvjus gar laukiem, bet gruntsūdens visur bija tik augsts, ka ūdens projām neaizplūda. Un pat tie kartupeļu lauki, kas nebija applūduši, var būt nopietni bojāti augstā mitruma dēļ. Tāpēc zaudējumi zemniekiem, acīmredzot, ir neizbēgami. Slikti ir arī tas, ka, atšķirībā no graudaugiem, pret šāda veida postījumiem kartupeļu audzētājiem nav iespējams apdrošināties, kas nozīmē, ka netiek nodrošināta atlīdzības saņemšana par zaudējumiem.

Aiga Kraukle atzīmēja, ka daudzviet ūdens jau aizplūdis no laukiem, bet kartupeļu pūšana mitrajā augsnē turpinās. Viņa piebilda, ka audzētāji izraks pēc iespējas vairāk kartupeļu un centīsies tos novākt arī mitrākajās vietās. Taču būs lielas platības, kur tos nevarēs novākt nemaz.

Arī Latgale, tai skaitā Augšdaugavas novads, iekļuva intensīvu lietusgāžu zonā, kas diezgan būtiski pabojāja “otro maizi”. Paveicās tiem saimniekiem, kuru kartupeļu lauki vai dārziņi atrodas nevis zemienē, kur parasti sakrājas daudz mitruma, bet gan sausākā un pat daļēji smilšainā augsnē.

Būs problēmas

Aigas Kraukles viedoklim piekrita arī Latvijas Lauksaimniecības organizāciju sadarbības valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: "Ja nekas nemainīsies dažu dienu laikā, ar kartupeļiem būs lielas problēmas."

Pašsaprotami, ka Latvijas pircējiem tā ir slikta ziņa, jo slikta kartupeļu raža nozīmē šī lauksaimniecības produkta cenu pieaugumu tirgos un veikalos. Cenas pieaugs automātiski. Pašlaik kilograms kartupeļu Daugavpils Centrālajā tirgū sasniedz eiro -- un tas ir rudens sākumā, bet kā būs ziemā vai pavasarī? Starp citu, kartupeļu cenas Latvijā ir visaugstākās Baltijas valstīs.

Kartupeļu sadārdzinājumam ir arī citi iemesli. Sēklas un, pats galvenais, mēslojums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir kļuvušas dārgākas, tāpat arī degviela, jo lielajās saimniecībās kartupeļus novāc ar kombainiem. Turklāt mūsu valdība spītīgi atsakās pazemināt PVN vietējiem augļiem un dārzeņiem (tie vairs nav 5%, kā kādreiz, bet gan 12%).

Komentētāji internetā ir sašutuši par situāciju: “Mūsu veikalos tik un tā nav vietējo kartupeļu, lielveikalos tie ir no Grieķijas, sīpoli -- no Uzbekistānas, ķiploki -- no Ķīnas un tā tālāk... Kāpēc mums vajadzīga lauksaimniecība? Mūs pabaros citi!!!” Vai arī: “Cena jau ir pieaugusi! Ēģiptes vai Rumānijas kartupeļi maksā 50 centus par kilogramu, bet Latvijas -- 1 eiro kilogramā.”

Galvenais -- bez kataklizmām!

Daudzi Augšdaugavas novada iedzīvotāji audzē kartupeļus tikai savām vajadzībām, savukārt citi, aprēķinājuši šīs lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksas un pārliecinājušies, ka tas ir nerentabli un pārlieku apgrūtinoši, šos dārzeņus pērk no privātajiem audzētājiem. Piemēram, Augšdaugavas novada Naujenes pagasta iedzīvotājs Linards Onzuls: “Mēs gandrīz nelietojam kartupeļus. Kāda tad jēga ar to noņemties, tērēt naudu un laiku? Vai nav vienkāršāk iegādāties vajadzīgo daudzumu no kāda audzētāja?”

Laucesas pagasta viensētas „Ausmas” īpašnieks Jānis Rasnačs sev un ģimenei stāda kartupeļus tikai simts kvadrātmetru platībā: “Par laimi, tos iesējām sausā vietā, tāpēc lietavas neietekmēja. Mēs ar sievu nebaidāmies, ka laikapstākļu kaprīžu dēļ būs slikta kartupeļu raža vai arī tie kļūs dārgāki. Mēs nedzīvojam pirmatnējā pasaulē, izolēti cits no cita. Blakus ir citas valstis, piemēram, Polija, kas vienmēr apgādās mūsu tirgu ar visu nepieciešamo.”

Jānis uzskata, ka šo vasaru, ņemot vērā visus plusus un mīnusus, pirmām kārtām lietavas un karstumu, var ievietot vidējā statistikas ailītē: “Galvenais, lai pie mums nebūtu dabas kataklizmu, stihisku nelaimju un citu problēmu. Kartupeļi -- tas ir sīkums!”

Iztiksim!

Augšdaugavas novada Kalupes pagasta piemājas saimniecības “Vecmežiņi” saimniekam Normundam Rozentālam paveicās ar kartupeļu ražu: “Esam iestādījuši vienu hektāru tīrumā, kur iepriekš auga zirņi un auzas. Augsne šajā vietā ir sausa, gandrīz smilšaina, bet dziļāk ir auglīgs slānis, kas rada labvēlīgus apstākļus augstai ražai. Tāpēc ūdens mums nekādus postījumus nenodarīja. Pie viena kartupeļu laksta bija līdz pat 20--25 bumbuļi. Tas ir ļoti augsts rādītājs."

Normunds pastāstīja, ka strādā pa vecam, kad vecākās paaudzes cilvēki nesteidzās ar kartupeļu stādīšanu, cenšoties apsteigt cits citu, kā tas ir tagad: “Parasti stādām kartupeļus maija beigās un rokam līdz septembra beigām. Tie vēl aug. Tāpēc steiga ne vienmēr ir vietā.”

Nesen lieli, mazgāti labas kvalitātes Latvijas kartupeļi lielveikalā „Maxima” tika pārdoti ar atlaidi -- par 37 centiem kilogramā (pirmsakcijas cena -- 89 centi par kilogramu). Cilvēki akcijas laikā tos pirka gana aktīvi. (Jāpiebilst, ka ziemā tajā pašā veikalā kartupeļi maksāja 19 centus kilogramā.)

"Ditton" Centrālajā tirgū ir sava cenu veidošanas politika. Šeit dažādu šķirņu un lieluma kartupeļu cenu diapazons ir no 40 līdz 80 centiem par kilogramu. Kāds pārdevējs raksturoja situāciju: “Šis ir privāts tirgus, tāpēc kartupeļu cena ir augstāka, nekā, piemēram, pašvaldības tirgū apavu kombināta mikrorajonā. Tur kartupeļi maksā no 30 līdz 60 centiem kilogramā. Pērk maz, mēs veltīgi stāvam aiz letes.”

Kartupeļus var iegādāties mazumtirdzniecībā, taču ir iespējams nopirkt arī vairumā, jo tā sanāk lētāk. Piemēram, 15 kg tīkls maksā 12 eiro, bet 30 kg tīkls -- 22 eiro.

Neatkarīgi no tā, kā veiksies ar kartupeļu novākšanu, jāatceras Jāņa Rasnača teiktais, -- lai nav dabas kataklizmu, stihisku nelaimju un citu problēmu!

Komentāri

17.09.2024 15:25
Lielveikalu intereses
Jau kuro gadu lakstu puve iznīcina ražu par 70-90%, nedomāju, ka sagadīšanās.