Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam projekts sabiedriskajai apspriešanai bija nodots līdz 27. novembrim. Tagad Saeimas Latgales apakškomisijas deputātiem ir jāiepazīstas ar izvirzītajiem priekšlikumiem un līdz gada beigām, kā to pieprasa Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, tas jāpieņem. Kam ir jābūt iekļautam šajā plānā, par kuru visi tik daudz runā un uz kuru liek lielas cerības?
Latgales apakškomisija ir ieinteresēta reģiona attīstībā
Latgales apakškomisijas sekretāre Anna Rancāne par to jau runājusi vairākkārt. Tāpat kā kolēģi, arī viņa ļoti vēlas redzēt savu dzimto Latgali plaukstošu. Nav noslēpums, ka Zilo ezeru zeme ekonomiski būtiski atpaliek no citiem Latvijas reģioniem.
„Pašlaik mūsu reģionā kopprodukts ir ievērojami zemāks nekā citiem. Šis jautājums radās jau sen, darbs pie vecā plāna sākās 13. Saeimas laikā, mēs pārņēmām šo mantojumu, bet īsti nezinājām, ko ar to darīt, jo šis plāns bija ļoti neskaidrs, nekonkrēts un neatspoguļoja toreizējo situāciju. Pēcāk daudz kas mainījās, tostarp ģeopolitiskā situācija, kas īpaši skāra austrumu pierobežu. Mēs, Latgales apakškomisijas deputāti, vērsāmies pie Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un lūdzām atbalstu šim plānam. Taču valsts vadītājs to nosauca par strīdīgu un sacīja, ka to neatbalstīs. Līdz ar to mums bija jāsāk darbs gandrīz no nulles, un tagad tas ir noslēguma stadijā,” laikrakstam „Latgales Laiks” teica Anna Rancāne.
5. novembrī jauno plānu vispirms skatīja Saeimas Latgales apakškomisija, pēc tam tā sabiedriskā apspriešana ilga līdz 27. novembrim. Tagad ministrijas apstiprinās iesniegtos priekšlikumus, taču jāņem vērā, ka ne visi, diemžēl, tiks pieņemti. Taču tajā pašā laikā Anna Rancāne saka, ka priekšlikumi ir jāsūta, jo, pat ja tagad tie netiks atbalstīti, tos varēs iekļaut vēlāk vai arī pilnveidot citas programmas.
Inga Bērziņa uzskata, ka plāns ir ambiciozs
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadītāja Inga Bērziņa atzīmēja, ka Plāna projektā ir ņemti vērā daudzi austrumu pierobežas reģiona aspekti, tostarp ģeopolitiskā situācija uz ES austrumu robežas pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma Ukrainā.
Plānā iekļautie pasākumi ir vērsti uz:
* drošības stiprināšanu;
* ekonomisko izaugsmi;
* cilvēkresursu attīstību.
„Plānā iekļautas aktivitātes, kas saistītas ar aizsardzību, iekšlietām, ekonomiku, izglītību, kultūru un citām darbības jomām. Jāteic, ka pašlaik plāns ir ļoti reālistisks, tajā ir iekļauts daudz no tā, ko mums ļauj finansējums, bet ir arī iespēja izmantot Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Protams, šajā plānā būs iespējams veikt korekcijas, taču pašlaik trīs gadu laikā šiem mērķiem plānojam iztērēt aptuveni pusmiljardu eiro. Tā ir ievērojama summa, ticiet man, ieguldījums citos reģionos nebūs tik būtisks. Pašlaik valdības uzmanība ir pievērsta austrumu robežai un valsts drošības stiprināšanai. Gribētos teikt, ka šis plāns var kļūt par nepieciešamo impulsu Latgales attīstībai, manuprāt, šis plāns ir ļoti ambiciozs. Pusmiljards eiro ir būtisks ieguldījums, taču jāsaprot, ka tas ir plānotais finansējums, kas šobrīd nav pieejams pilnā apjomā. Un, ja mēs nestrādāsim kopā, es tagad runāju par valdību, Latgales pašvaldībām un uzņēmējiem, lai šo finansējumu apgūtu, tad nekas nenotiks, nekādu pozitīvu pārmaiņu nebūs,” sacīja I. Bērziņa.
Pašlaik finansējuma apjoms ir tāds kāds tas ir, ņemot vērā mūsu budžetu, taču ministre uzskata, ka šajā plānā vienmēr var ieviest izmaiņas, ja būs pieejams papildu finansējums. “Trīs gadi ir īss periods, daudzi projekti vēl nav uzrakstīti, un arī tas prasa laiku. Bet ko es gribu teikt... No 2028. gada Eiropas fondos sāksies jauns plānošanas periods. Un pašlaik Eiropas līmenī notiek ļoti aktīva diskusija par jauno kohēzijas politiku, tagad prioritātes tiek apspriestas Eiropas līmenī. Pašlaik mūsu valdība risina sarunas kopā ar Lietuvu, Igauniju, Poliju un Somiju, valstīm, kurām ir ES ārējās robežas, par kopīgas programmas izveidi pierobežas reģioniem. Tas nepavisam nav viegls darbs. Šo programmu atbalsta Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena. Šī programma var būt labs impulss mūsu austrumu pierobežas reģionam pēc 2028. gada,” sacīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre.
Pašvaldības cer uz Plānu
Plāna sagatavošanas gaitā savus priekšlikumus ļoti aktīvi izteica Latgales pašvaldību pārstāvji. Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts ir vairākkārt apmeklējis Saeimas Latgales apakškomisijas sēdes un vērsies pie tās deputātiem ar lūgumu sniegt nepieciešamo atbalstu mūsu novadam.
“Mums bija priekšlikums piešķirt četrus miljonus eiro angāra projekta īstenošanai Latgales Industriālā tehnikuma izglītības programmas īstenošanas vietas „Višķi” teritorijā, par ko mēs jau ilgstoši cīnāmies, iekļāvām arī daudzus ceļu posmus, t.sk. Skrudaliena--Saliena, kas faktiski ir avārijas stāvoklī, jau esam savākuši vietējo iedzīvotāju parakstus, šoseju A6. Ir prieks, ka līdz ar šo šoseju tiks izremontēts arī posms no A6 līdz rotācijas aplim Sventē. Vēl viens mūsu piedāvātais posms ir ceļš no Nīcgales līdz Špoģiem, tur daļa ir salabota, bet lielākā daļa -- ne. Esmu ļoti pateicīgs Latgales apakškomisijas deputātiem, kuri ik reizi ļoti uzmanīgi uzklausīja manus priekšlikumus, sniedzot labus padomus un aktīvi iesaistoties,” laikrakstam „Latgales Laiks” sacīja V. Aizbalts.
V. Aizbalts atzīmēja, ka Latgales apakškomisijas deputāti izrādīja interesi par Līksnas industriālā parka projekta īstenošanu, kas varētu kļūt par nepieciešamo impulsu Augšdaugavas novada attīstībai. Tāpēc viņi atbalstīja novada domes priekšlikumu izbūvēt dzelzceļa pievedceļus līdz Līksnas industriālajam parkam.
Arī Daugavpils pilsētas domes Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs Igors Aleksejevs cer, ka tiks atbalstīti vairāki projekti . “Mūsu galvenais uzdevums ir piesaistīt finansējumu augstas gatavības projektiem, piemēram, Vienības tilta kapitālremontam un Smilšu--Smiltenes ielas pārvada otrajai daļai, mums ir arī daudz citu projektu, kurus īstenot, izmantojot valsts budžeta naudu. Tas ir darbs, kad mēs iesniedzam visus savus priekšlikumus, visus mūsu reģiona attīstības redzējumus un strādājam pie finansējuma piesaistes,” sacīja I. Aleksejevs.
Arī Saeimā uzskata, ka Plāns ir nepieciešams
To intervijā laikrakstam „Latgales Laiks” teica Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Viņa arī uzsvēra, ka daudzu ideju un projektu īstenošanai jau ir daļa finansējuma, taču jāņem vērā, ka tas paredzēts trīs gadiem.
“Saeima pie šī Plāna nestrādā, to dara Ministru kabinets, bet es zinu, ka finansējums tā projektiem jau ir daļēji paredzēts, bet Latgales iedzīvotājiem ļoti svarīga ir skaidrība. Tas ir vissvarīgākais. Un mēs redzam, ka šis finansējums, ja gribam, lai Latgale attīstās, ir jāparedz konkrētiem darbiem, konkrētām aktivitātēm. Piemēram, lai Latgales uzņēmēji būtu konkurētspējīgi, jo pašlaik viņi nav vienādos apstākļos ne nodokļu, ne dažādu izdevumu jomā. Spriediet paši -- viņu izdevumi, lai atbrauktu uz Rīgu kaut ko pārdot, būs krietni lielāki. Tāpēc ir jārada viņiem dažādas iespējas sevi realizēt, parādīt,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
D. Mieriņa šo Plānu uzskata par ļoti svarīgu pierobežas, tostarp Latgales, attīstībai.
Tā sagatavošanā un īstenošanā ir ieinteresēts arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš tāpēc regulāri tiekas ar Ingu Bērziņu un Saeimas Latgales apakškomisiju. Pēdējā tikšanās notika 6. novembrī. Sēdes noslēgumā E. Rinkēvičs aicināja visus dalībniekus ātri izskatīt pēc sabiedriskās apspriešanas saņemtos priekšlikumus, pabeigt darbu pie plāna un nekavējoties sākt tā pieņemšanu. Viņiem tas jādara līdz šī gada beigām. "Plāns ir tikai papīra kaudze tik ilgi, līdz tas sāk darboties," sacīja valsts vadītājs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Rīcības plāns nav ne panaceja, ne burvju nūjiņa" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri