Jauno speciālistu piesaiste Daugavpilī ļauj samazināt rindas pie zobārsta

Kopš šī gada septembra Daugavpils zobārstniecības poliklīnikas kolektīvu papildinājušas divas jaunas zobārstes Sņežana Grahovska un Diāna Candere, kas zobārstes izglītību ieguvušas pateicoties Daugavpils valstspilsētas pašvaldības finansiālajam atbalstam. Saskaņā ar vienošanos jaunajām speciālistēm Daugavpils zobārstniecības poliklīnikā būs jānostrādā vismaz desmit gadi, sniedzot zobārstniecības pakalpojumus, tostarp arī bērniem. Jaunās zobārstes labprāt piekrita intervijai laikrakstam “Latgales Laiks”.

* Pastāstiet par sevi. Kāpēc izlēmāt mācīties par zobārstēm?

Sņežana. Kad pabeidzu Daugavpils Valsts poļu ģimnāziju un bija pienācis laiks izvēlēties savu nākotnes profesiju, es jau zināja, ka vēlos kļūt par zobārsti. To, ka gribu būt zobārste, patiesībā sapratu jau bērnībā. Toreiz bieži nācās apmeklēt zobārsta kabinetu, bet man tas patika, jo tur vienmēr bija interesanti, dažādas interesantas lietas, un arī ārste mani vienmēr mācēja iedrošināt, stāstot dažādas interesantas lietas. Tādējādi zobu ārstēšana man nesagādāja problēmas. Laika gaitā mans viedoklis par nākotnes profesiju nemainījās un, beidzot skolu, bija vēlme izmācīties par zobārsti. Turklāt tieši tajā laikā pašvaldība piedāvāja arī savu atbalsta programmu topošajiem zobārstiem.

Diāna. Pēc Daugavpils 3. vidusskolas (patlaban Zinātņu vidusskola) absolvēšanas nolēmu uzsākt studijas Farmācijas fakultātē. Taču, kad uzzināju par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības piedāvājumu segt studiju izmaksas topošajiem zobārstiem, nolēma pamēģināt izmantot šo iespēju un izmācīties par zobārsti, un man tas izdevās.

Esmu sapratusi, ka man patīk tas, ko daru, patīk strādāt ar bērniem, ar cilvēkiem, palīdzēt viņiem, padarīt viņus smaidīgus un laimīgus. No dažiem pacientiem esmu dzirdējusi, ka man ir viegla roka, ka viņi atkal nāks pie manis uz pieņemšanu, un tas ir ļoti patīkami.

* Vai izmācīties par zobārsti bija sarežģīti?

Sņežana. Zobārstes izglītību ieguvu Rīgas Stradiņa universitātē. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, mācīties nācās gana nopietni. Pretējā gadījumā nekas nebūtu sanācis. Studijām tika veltīts teju viss laiks, visi pieci gadi -- ieguvu jaunas zināšanas, attīstīju prasmes un iemaņas.

Diāna. Mēs ar kolēģi bijām vienā grupā. Studēt nebija viegli. Situāciju sarežģīja arī Covid-19 izplatība. Kad bijām nomācījušās vien aptuveni pusgadu, tika ieviesta attālināta apmācība. Šādā veidā studijas turpinājās 1. un 2. kursā. Šajā laikā, mācoties mājās, apguvām galvenokārt teorētiskās zināšanas. Kad situācija daudz maz normalizējās, studijas atsākās klātienē. Trešajā kursā sākās arī regulāras praktiskās nodarbības.

Studiju laikā daudz nācās mācīties arī angļu valodā, jo nepieciešamā informācija, it sevišķi pētnieciskā, latviski bija maz pieejama. Liela pozitīva loma studiju procesā bija arī kolektīva saliedētībai.

* Apgūt zobārsta profesiju ir gana dārgi. Vai tas būtu bijis iespējams bez pašvaldības atbalsta?

Sņežana. Visus šos piecus gadus pašvaldība sedza man gan studiju maksu, gan arī maksāja stipendiju. Apgūt zobārstes profesiju bez pašvaldības finansiālā atbalsta es diez vai būtu spējusi. Kad uzsāku mācības 1. kursā, mācību maksa bija 12 000 eiro gadā jeb 1200 eiro mēnesī. Tā ir liela nauda, un atrast to pašai būtu bijis gana grūti. Cik zinu, šobrīd studiju maksa ir pieaugusi vēl vairāk.

Diāna. Arī mani vecāki vieni paši nebūtu spējuši samaksāt par manām zobārstes studijām, jo tik lielas naudas viņiem nebija.

* Kāpēc mācības ir tik dārgas?

- Studiju maksa tik augsta laikam ir tādēļ, ka dārgas ir gan mācību procesā izmantojamās iekārtas, gan materiāli. Tāpat līdzekļi ir nepieciešami telpu apmaksai, darba algām pasniedzējiem un daudz kam citam.

Tajā gadā, kad mēs iestājāmies, augstskolā bija tikai 24 valsts apmaksāts studiju vietas, vēl 24 bija par maksu. Budžeta vietās tika tie studenti, kas bija ieguvuši augstākas atzīmes eksāmenos: bioloģijā, ķīmijā, latviešu valodā un svešvalodā, vismaz 80%--90%. Uz budžeta vietām bija ļoti liela konkurence, jo bija daudzi studēt gribētāju šajā profesijā.

* Kādi iespaidi ir par jauno darbavietu, kā jūs uzņēma kolektīvā?

Sņežana. Daugavpils zobārstniecības poliklīnikā strādājam kopš septembra sākuma, pamazām pielāgojamies un sastrādājamies. Kolektīvs uzņēma mūs ļoti labi, palīdzēja gan ar materiāliem, gan padomu. Savukārt mēs cenšamies ieviest praksē jaunas tehnoloģijas, izmantojam darbā jaunus materiālus un instrumentus, kā arī dalāmies zināšanās ar kolēģiem.

Diāna. Kā jau tas mēdz būt jaunā vietā, sākumā bija pagrūti. Bija jāpierod pie jaunās darbavietas, jaunā kolektīva. Bet laiks iet un pamazām viss nostājas savā vietā. Drīzumā paredzēta arī kopīga Ziemassvētku svinēšana.

* Kādas jaunas zobārstniecības tehnoloģijas ieviešat?

- Kā viens no piemēriem varētu būt apeks lokatora izmantošana. Tā ir ierīce, kas palīdz bez rentgena palīdzības noteikt vietu, kur atrodas zoba saknes gals. Daudzos gadījumos tas var būtiski atvieglot zoba ārstēšanu gan ārstam, gan pacientam, gan atslogot poliklīnikas rentgenologu.

Vēl viens piemērs varētu būt rotējošā instrumenta izmantošana zoba saknes kanāla tīrīšanai, kas arī būtiski atvieglo zobārsta darbu.

* Rindas pie bērnu zobārsta Daugavpils zobārstniecības poliklīnikā, un ne tikai šeit, ir gana garas. Kāds tam ir iemesls?

- Viens no galvenajiem iemesliem ir zobārstu trūkums. Ik gadu zobārsta diplomu Rīgas Stradiņa universitātē iegūst ap 40 jauno speciālistu. Liela daļa no viņiem paliek Rīgā vai dodas uz ārzemēm, bet uz Daugavpili atbrauc tikai retais. Sakarā ar to, ka daudzi zobārsti, sasniedzot cienījamu vecumu, dodas pensijā, kopējais ārstu skaits pilsētā pastāvīgi samazinās. Savukārt pacientu skaits ir gana liels.

Palielināt izglītojamo ārstu skaitu valsts nevar ierobežotā finansējuma dēļ. Savukārt atļauties mācīties par savu naudu var ne kurš katrs.

* Kāda ir situācija ar ortodontiem?

- Situācija ar ortodontiem ir vēl neapskaužamāka. Ja zobārsts vēlas turpināt izglītoties un kļūt par sertificētu ortodontu, viņam ir jārēķinās ar krietniem izdevumiem, jo šie speciālisti pamatā tiek gatavoti tikai par maksu, ir tikai viena budžeta vieta, un studijas ir vēl dārgākas -- 15 000 eiro gadā.

Turklāt ortodonta darbs, kas saistīts ar zobu bīdīšanu, ir ļoti sarežģīts. Svarīgi, lai zobi līdzināšanas procesā stipri nesāpētu, lai to nobīde netraucētu locītavām, kā arī ir daudz dažādu citu nianšu. Ortodonta darbs ir arī ļoti atbildīgs. Patiesībā to var salīdzināt ar sejas ķirurga darbu, jo, mainoties zobu stāvoklim, mainās arī sejas izskats. Līdz ar to ne kurš katrs vēlas uzņemties šādu atbildību.

Kopš jaunās speciālistes Sņežana Grahovska un Diāna Candere uzsāka darbu Daugavpils zobārstniecības poliklīnikā, rinda pie bērnu zobārsta ir samazinājusies par vairākiem mēnešiem. Paredzams, ka nākamgad šīs ārstniecības iestādes kolektīvu papildinās vairāki jaunie speciālisti. Tādēļ ir pamatota cerība, ka situācija ar rindām pie zobārstiem Latvijas otrajā lielākajā pilsētā pamazām uzlabosies.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, rūpējoties par valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu pieejamību, īpaši mazajiem pacientiem, turpina īstenot stipendiju programmu topošajiem zobārstiem un katru gadu piešķir stipendijas topošajiem ārstiem. Kopumā laika posmā no 2020. līdz 2029. gadam jauno zobārstu piesaistei Daugavpils pašvaldības budžetā paredzēti 493 000 eiro. Paralēli tam tiek turpināta arī citu medicīnas nozares speciālistu atbalsta programma un šogad aizsāktā stipendiju programma topošajiem eksakto zinātņu pedagogiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Jauno speciālistu piesaiste Daugavpilī ļauj samazināt rindas pie zobārsta" saturu atbild ''Latgales Laiks'".