Latvijas slimnīcas atkal gaida pārmaiņas, no kuru publiskas apspriešanas Veselības ministrija (VM) un citi eksperti pašlaik cenšas izvairīties. Diskusijas par valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestāžu nākotni notiek aiz slēgtām durvīm. Tiesa, šajā apaļā galda diskusijā piedalās arī tā saukto reģionālo un novadu slimnīcu vadītāji.
Uzņemšanas nodaļas būs tikai Daugavpilī un Rēzeknē
Latvijā ir 41 slimnīca, kas iedalītas piecos līmeņos. Latgalē pašlaik ir divas reģionālās slimnīcas (Daugavpilī un Rēzeknē) un vairākas 3. līmeņa slimnīcas, tostarp Preiļu slimnīca, kas šo statusu ir saglabājusi daudzus gadus, izpildot visus Veselības ministrijas normatīvus. Tomēr gaidāmās strukturālās izmaiņas, kas, kā teica šīs ārstniecības iestādes vadītāja Skaidrīte Žukova, sāks ieviest no 2026. gada 1. jūnija, vairs neļaus šai slimnīcai saglabāt līdzšinējo 3. līmeni.
„Pirmkārt, Latvijā vairs nebūs šādas ārstniecības iestāžu klasifikācijas," paskaidroja Skaidrīte Žukova, „turpmāk slimnīcas tiks iedalītas republikāniskajās slimnīcās (atrodas tikai Rīgā – aut. piez.). Tas ir visaugstākais līmenis. Otrais līmenis ir reģionālās slimnīcas (Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Liepājā un, iespējams, arī Jelgavā). Jāņem vērā, ka Jēkabpils reģionālās slimnīcas šajā sarakstā nav. Savukārt pirmā līmeņa slimnīcu kategorijā (neatliekamās medicīniskās palīdzības punkti) Latgalē pagaidām ir Preiļu, Krāslavas, Balvu, Gulbenes, Ludzas un Līvānu slimnīca. Attiecīgi, jo augstāks līmenis, jo lielāks finansējums, iespēja nodrošināt pilnu medicīnas pakalpojumu klāstu un, protams, pilnīgi citas attīstības perspektīvas.
Tas viss, protams, nepriecē, bet pat ar šādu perspektīvu Preiļu slimnīcas nākotne ir gana laba. Taču vien tad, ja mūs nepiemānīs un piešķirs solītos aptuveni 50% no summas, ko mēs pašlaik saņemam Uzņemšanas nodaļas darba organizēšanai."
Uzziņai. Valsts katru gadu no 700 miljoniem eiro piešķir 100 miljonus eiro uzņemšanas nodaļu uzturēšanai 36 slimnīcās. Tas ir fiksēts maksājums, kas nav atkarīgs no pacientu skaita. Un tieši slimnīcu uzņemšanas nodaļās Valsts padome saskata vislielākās optimizācijas iespējas.
Preiļos būs jāslēdz dzemdību nodaļa
Kādas funkcijas tiks piešķirtas pirmā līmeņa ārstniecības iestādēm un ko tās zaudēs strukturālās reformas īstenošanas gaitā?
„Nevienā no šīm ārstniecības iestādēm vairs nebūs uzņemšanas nodaļas," atzīmēja Skaidrīte Žukova, „tas nozīmē, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes pie mums pacientus nevedīs. Izņēmumi tiks pieļauti tikai retos gadījumos. Tie būs terapeitiskie pacienti, turklāt ne visi.
Ir jāsaprot, ka turpmāk slimnīcā no pulksten 8.00 līdz 20.00 dežūrēs tikai internists. Iespējams, dežūrārsts varētu būt arī ķirurgs. Savukārt no pulksten 20.00 līdz 8.00 būs dežūrārsts, kurš strādā mūsu terapijas nodaļā, jo tā turpinās darboties.”
Agrāk Veselības ministrija centās stiprināt neatliekamās palīdzības nodaļas reģionos, lai neatliekamās palīdzības dienests būtu pieejams cilvēku dzīvesvietā. Tagad situācija ir citādāka.
„Mūsu zaudējumi būs lieli," ar rūgtumu saka S. Žukova, „ja pašlaik mūsu Uzņemšanas nodaļā visu diennakti strādā pieci speciālisti, tad nākotnē akūts pacients var paļauties tikai viena terapeita palīdzību.
Vēl viena mūsu problēma ir dzemdību nodaļa. Diemžēl tā būs jāslēdz, jo tādām slimnīcām kā mūsējā nav reāli izpildīt izvirzītos kritērijus.
Veidojas interesanta situācija. No vienas puses, ministrija neliedz mums darīt to, ko vēlamies. Bet, no otras puses, tā nosaka nereālus kvalitātes un kvantitātes kritērijus. Pirmais ir dzemdību skaits gadā -- Veselības ministrija ir noteikusi 500 dzemdības gadā. Bet pat tas nav vissvarīgākais. Problēma ir tā, ka mēs nespēsim izpildīt kvalitātes kritērijus. Piemēram, viena no prasībām dzemdību nodaļām -- būs nepieciešami ne mazāk kā pieci neonatologi. Latgalē diezin vai ir tik daudz šādu speciālistu. Turklāt pēc reformas mūsu slimnīca nespēs nodrošināt kvalitatīvāku Intensīvās terapijas nodaļas darbu. Jāpiebilst, ka Veselības ministrija neaizliedz Preiļu slimnīcā darboties dzemdību nodaļai. Bet, tajā pašā laikā, ja mēs neizpildīsim tās izvirzītos kritērijus, VM mūs nefinansēs. Tāda ir situācija. Un, visticamāk, lēmums būs sāpīgs. Mums vienkārši nav naudas, lai paši varētu finansēt dzemdību nodaļas darbu”.
Ir plāns palielināt gultasvietu skaitu Preiļu slimnīcas Terapijas nodaļā (izcēlums)
Taču ne visas ziņas ir sliktas. Ir arī labas. Viena no tām -- gultasvietu skaita palielināšana Preiļu slimnīcas Terapijas nodaļā no 30 līdz 60. Ministrijai pret to nav iebildumu.
„To ir vienkāršāk izdarīt nekā atrast neonatologus Latgalē," uzsvēra Skaidrīte Žukova, „gaidāmās reformas ietvaros mēs varēsim paplašināt Dienas stacionāra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus. Tās ir mazinvazīvas operācijas (ķirurģija, ginekoloģija, traumatoloģija). Pašlaik apsveram vēl vienu virzienu -- uroloģiju. Un, ja valsts turēs savu solījumu saistībā ar finansējumu, operāciju kvotu skaits palielināsies. Pašlaik mēs sniedzam tikai maksas pakalpojumus, lai gan ir speciālisti un iekārtas. Nav tikai kvotu."
Preiļu slimnīca ir labs piemērs tam, kas bija jāizdara agrāk, lai tagad nepaliktu pie sasistas siles.
„Mēs pēdējos trīs gadus esam attīstījuši Dienas stacionāru, sākot ar Eiropas projektu -- infrastruktūras modernizāciju," sacīja Skaidrīte Žukova, „nedrīkst aizmirst arī par Rehabilitācijas nodaļu. Tas ir vēl viens mūsu stratēģiskais mērķis. Mums ir jāmodernizē nodaļas infrastruktūra (pieejamība), lai tā būtu konkurētspējīgāka. Un šajā gadījumā mēs varam paļauties tikai uz saviem līdzekļiem.”
Un vēlreiz par reformu...
Kopumā -- ierosināto strukturālo izmaiņu rezultātā cietīs visas mazās slimnīcas. Ieguvēji būs lielie spēlētāji. Bet, vai tie spēs nodrošināt aprūpi (šeit un tagad) visai pacientu plūsmai, ir liels jautājums. Jau tagad lielās slimnīcas nespēj atrisināt rindu problēmu, un, kad pievienosies plūsma no mazajām slimnīcām, ir naivi cerēt, ka palīdzība pacientiem tiks sniegta nekavējoties.
Vai veselības aprūpe pašlaik ir pieejama mazpilsētu, ciemu un viensētu iedzīvotājiem?
„Mēs katru dienu uzklausām pacientu sūdzības par to, kāpēc viņiem tik ilgi jāgaida rindā pie ambulatorā speciālista," saka S. Žukova, „cilvēki nesaprot, kāpēc par maksu var tikt pie speciālista jau nākamajā dienā, bet uz bezmaksas konsultāciju -- ne. Viss ir atkarīgs no kvotām, kuru skaits ir ļoti ierobežots. Tas ir skumji, bet tāda ir realitāte.”
Runājot par feldšeru punktiem laukos, jaunā reforma to darbu neietekmēs. Bet tas nenozīmē, ka Veselības ministrija par tiem nedomā. Visticamāk, arī tos gaida reformas. Kad tas notiks, ir vien laika jautājums.
Komentāri