Nākamnedēļ Daugavpilī notiks nevalstiskās organizācijas „New East” jaunā projekta "Prasmju laboratorija" pirmā nodarbība. Organizatoru galvenais mērķis ir mācīt medijpratību cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem.
Iepriekšējā „Latgales Laika” numurā, informējot par medijpratībai veltītu konferenci, stāstījām, ka tas ir plašs jēdziens un neattiecas tikai uz karu un vardarbības propagandu. Ar medijpratību mēs saskaramies ik dienu. Kāpēc ir svarīgi būt medijpratīgam? Kaut vai tāpēc, lai nekļūtu par krāpnieku upuri. Vecākā projektu kuratore un organizācijas valdes locekle Alīna Hačetlova pastāstīja par "Prasmju laboratoriju", projekta koncepciju un tā galvenajiem mērķiem.
-- Par ko ir šis projekts? Ko ietver medijpratība?
-- Mēs jau deviņus gadus strādājam neformālās izglītības jomā, runājam par medijpratību, dezinformāciju un kritisko domāšanu. Lielāko daļu šī laika esam veltījuši darbam ar jauniešiem, jo uzskatījām viņus un joprojām uzskatām par riska grupu. Jauniešiem ir plaša piekļuve informācijai, taču viņi lāgā nezina, kā to izmantot. Analizējot savu darbu, mēs sapratām, ka 55+ auditorija ir vēl viena grupa, kuru mēs varētu uzrunāt, jo arī šie cilvēki atrodas riska grupā. Daugavpilī tā galvenokārt ir krieviski runājošā auditorija, kurai ir mazāka piekļuve avotiem citās valodās. Latgalē tā ir auditorija, kas runā latviešu, krievu un latgaliešu valodā, kurai valodas dēļ ir ierobežota piekļuve informācijai un kura ir uzņēmīga pret noteiktu propagandu. Cilvēki, kas vecāki par 55 gadiem, ir vairāk pakļauti krāpniecības riskam. Mēs nospriedām, ka šī būtu lieliska iespēja pielāgot mūsu materiālus un programmas šai auditorijai, jo uzskatām, ka cilvēkiem tas ir svarīgi. Tā radās šī ideja. Apmēram pirms trim gadiem šo mūsu ideju atbalstīja „Google”. Šoreiz mēs sadarbojamies ar BCMI, Vācijas vēstniecību un citiem partneriem. Pirmās laboratorijas notika Daugavpilī pirms trim gadiem -- tās bija astoņas divu stundu nodarbības. Mēs ieradāmies šajās nodarbībās ar pamata izpratni par medijpratību, runājām par emocijām un to ietekmi, vizuālo un tekstuālo manipulāciju un to, kas īsti ir medijpratība. Šis projekts mums bija ļoti interesants, šīs auditorijas iesaistīšana, jo nekad iepriekš nebijām ar to strādājuši. Atceros, kā komunikācijas komandai un man bija grūti atrast pareizos vārdus, lai nebiedētu auditoriju ar sarežģītiem terminiem. Mēs centāmies pēc iespējas saprotamāk un pieejamāk paskaidrot, kas tas ir un kam tas paredzēts. Toreiz mēs saskārāmies ar komentāriem, piemēram, ka mēs mācīsim, kā domāt un kam ticēt, t.i., izvēlamies vienu mediju un sakām, ka uzticamies tikai tam. Taču tā nav. Publiski un komentāros skaidrojām, ka nestrādājam šādi. Mēs nodrošinām instrumentus, cenšamies izskaidrot teoriju, palīdzam apgūt praksē, un tad jūs ar šiem instrumentiem dodaties mediju pasaulē. Un es ceru, ka tas tiek darīts, domājot kritiskāk un izmantojot iegūtās prasmes.
-- Diemžēl pie mums izveidojies priekšstats, ka medijpratības apmācība ir par karu un smadzeņu skalošanu. Bet medijpratība taču nav par karu Ukrainā?
-- Protams, nē. Tas ir pašsaprotami, ka lieli, vērienīgi notikumi, īpaši karš vai, kā tagad, Stambulas konvencija, juridiski un politiski satricinājumi, izraisa plašas diskusijas. Medijpratība ir informācijas analīze, dažādu avotu izpēte, sava viedokļa formulēšana un neļaušanās manipulācijām, propagandai utt. Bet šādi globāli notikumi rada jaunas dezinformācijas plūsmas. Un, protams, liela daļa manipulāciju un dezinformācijas ir reakcija uz šādām skaļām, sensacionālām tēmām, kas satrauc sabiedrību. Tāpēc šajā kontekstā ir daudz manipulāciju. Medijpratība vienmēr ir bijusi, ir un būs ļoti svarīga prasme. Ir svarīgi saprast, ka dezinformācijas un notikumu plūsma aizvien pieaugs. Gandrīz ikvienam ir piekļuve internetam, viedokļu kļūs aizvien vairāk, pie mums ir vārda brīvība, tāpēc saskarsimies ar pilnīgi atšķirīgiem viedokļiem. Un šādā situācijā ir svarīgi neapjukt informācijas plūsmā, bet gan iemācīties to analizēt. Tieši to māca medijpratība.
-- Un arī par to, kā pareizi atpazīt informāciju medicīnas jomā? Mūsdienās daudzi cilvēki, tostarp pensionāri, pavada laiku TikTok. Un bieži vien tur uzrodas „ārsti”, kas sniedz padomus vēža vai citu nopietnu slimību ārstēšanā, mudina cilvēkus lietot dažādus apšaubāmas izcelsmes uztura bagātinātājus.
-- Tas ir ļoti biedējoši. Arī mūsu medijpratības nodarbībās mēs pievēršamies manipulācijas tēmai konkrētās jomās, piemēram, dzimumu līdztiesība vai, šajā gadījumā, veselība. Ir ļoti biedējoši, ja kognitīvi aizspriedumi vai kaut kas cits var būtiski mainīt cilvēka dzīvi uz slikto pusi. Tāpēc mēs runājam arī par to. Pēc "Prasmju laboratorijas", ko rīkosim tuvāko nedēļu laikā, 12. decembrī notiks senioru forums. Šī pasākuma ietvaros esam ieplānojuši atsevišķu sesiju, kurā tiks skarta veselības aprūpes joma, kas būs ļoti aktuāla auditorijai, kas vecāka par 55 gadiem.
-- Vai medijpratība attiecas arī uz bērniem?
-- Manipulācijām un krāpniecībai ir pakļautas dažādas iedzīvotāju vecuma grupas, ne tikai vecāka gadagājuma cilvēki. Tas var notikt ar jebkuru, tostarp bērniem, kuriem ir piekļuve internetam. Mēs tik daudz runājam par krāpniekiem, tik daudzas shēmas jau ir atklātas, bet viņi joprojām aktīvi darbojas. Raugoties no malas, mums vienmēr šķiet, ka esam gudrāki, bet nonākt krāpnieku nagos var ikviens. Tur darbojas vesela sistēma. Tieši tas, par ko mēs runājam: emocijas, spiediens, ierobežots laiks. Tas viss ļoti negatīvi ietekmē cilvēku, īpaši neaizsargātāko. Tāpēc mēs strādājam ar dažādām auditorijām medijpratības kontekstā, ar treneriem, kuri plāno nodarboties ar šo tēmu. Tā ir aktuāla pilnīgi visiem.
-- Ļoti daudzi cilvēki pierobežā klausās raidījumu "Doma laukums" Latvijas Radio 4. Nesen tika pieņemts lēmums pārcelt šīs radiostacijas raidījumus tiešsaistē, izņemot to no ētera. Vai tas neradīs vēl lielāku dezinformācijas plūsmu, ņemot vērā, ka piekļuve internetam reģionā ir ļoti problemātiska?
-- Diemžēl tā ir taisnība, situācija varētu būt diezgan bēdīga, ņemot vērā, ka pierobežā nav labas piekļuves internetam. Visticamāk, viņu antenas tiks pagrieztas pretējā virzienā. Izolācija rada vēl lielākas problēmas, un propaganda no tās puses, cīņai ar kuru tiek tērēti miljoni un kura rada kvalitatīvu produktu, -- ar to ir grūti konkurēt. Es šobrīd neredzu nekādu alternatīvu Latvijas Radio 4. Latviešu programmas ir labas, bet noteikti ne visi ir raduši tās klausīties. Sanāk, ka esam spēruši soli uz priekšu, un tagad speram divus lielus soļus atpakaļ?
-- No vienas puses šķiet, ka mēs izolējam avotus, it kā ierobežojam piekļuvi krievvalodīgiem medijiem, vienlaikus ierobežojot to, ko mēs varam kontrolēt savā pusē, dodam piekļuvi propagandai, ko nevaram kontrolēt, un tā nāk no ļoti bīstamas puses. Pēdējā laikā šādas informācijas ir ļoti daudz.
-- Piekrītu. Pavisam nesen lasīju muļķības, ko izplatīja Krievijas mediji, ka mūsu pierobeža ir pilnībā mīnēta un viens robežsargs jau ir uzkāpis uz mīnas. Un bija arī tādi, kas noticēja šīm muļķībām...
-- Jā, tas viss ir ļoti biedējoši. Un atstāt cilvēkus ne tikai daļēji ģeogrāfiski, bet arī informatīvi izolētus ir ļoti bīstami.
-- Jūsu laboratorijas nodarbības sāksies pavisam drīz. Kad tās notiks un kā var pieteikties?
-- Pirmā nodarbība Daugavpilī būs otrdien, 11. novembrī. Šeit mums ir ieplānotas četras divu stundu nodarbības: 11. un 25. novembrī, kā arī 2. un 9. decembrī. Turklāt laboratorijas notiks arī Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Kraujā (12. un 26. novembrī), Preiļu novada Aizkalnē (4. un 11. decembrī) un Jēkabpilī (20. un 24. novembrī). Šī ir pasākumu sērija citās vietās, izņemot Daugavpili, tajā būs divas četru stundu nodarbības. Programma ir ļoti daudzveidīga. Būs gan pamati, gan sadaļas par krāpniecību, mākslīgo intelektu. Mēs virzāmies no medijpratības jēdziena un mediju telpas uz sarežģītākām tēmām. Katrā laboratorijā piedalīsies mediju eksperti un žurnālisti, kas pastāstīs par savu darbu un noteiktiem medijpratības jēdzieniem. Ir svarīgi saprast, ka mēs nelasām lekcijas, bet cenšamies apvienot teoriju un praksi. Svarīgi ir gan teorētiskie, gan neformālie aspekti, piemēram, diskusijas un spēles. Mēs saprotam, ka dažreiz caur spēli ir vieglāk kaut ko atcerēties, ir pat pētījumi, kas pierāda, ka spēļu formāti palīdz efektīvāk apgūt informāciju.
-- Paldies par sarunu.
Dalība laboratorijās ir bez maksas. Ja vēlaties piedalīties un apgūt medijpratību, iepriekš jāpiesakās. To var izdarīt tiešsaistē „New East” oficiālajā „Facebook” lapā. Ja nav šādas iespējas, var sazināties ar programmas kuratori Alīnu Hačetlovu pa tālruni 26432777.
Komentāri