Palīdzēt tikt no purva laukā uz cinīša

26.jūlijā daudzviet svinēs Annas dienu un vārda diena būs arī Annai Sļusarei, kuru daudzi jo daudzi Daugavpils bērni un viņu vecāki vienmēr pieminēs ar labu. Jo A.Sļusare strādā grūto, reizēm izmisīgi smago, tomēr milzīgu gandarījumu sniedzošo logopēdes darbu. Annas gādībā nonāk bērni ar traucējumiem galvas smadzeņu garozas šūnu attīstībā, viņi nespēj saprotami runāt vai rakstīt. Taču Annas zināšanas, pacietība, mīlestība un radošā pieeja spēj darīt brīnumus. Lai palīdzētu šiem bērniem, Anna pati sacer brīnišķīgus dzejolīšus, kuros ietverti runas un loģikas vingrinājumi un kuri pasaules izzināšanā un valodas apguvē var noderēt jebkuram; viņas dēls Ēriks turklāt uzzīmējis izteiksmīgas ilustrācijas - bērnu novērošanas spējas un iztēli veicina suņi, kaķi, zaķēni, vardulēni, lācēni, putni un dažnedažādi mazajiem tuvi un saprotami tēli. 3c A.Sļusare dzimusi Balvu rajonā, bet uz Daugavpili pārcēlusies no Siguldas kopā ar dzīvesbiedru, kad Nikolajam Sļusaram piedāvāja darbu mūzikas koledžā.

- Kā jūs nonācāt līdz šim grūtajam, bet tik nepieciešamajam darbam?

Kādreiz jau logopēdus nekur Latvijā negatavoja, bet tad 80.gados Liepājas pedagoģiskajā institūtā tika atvērta defektoloģijas nodaļa. Nolēmu pastudēt, jo tur bija daudz kas no medicīnas, kura mani interesēja. Kad pabeidzu studijas, studēju mājās pati. Kad izstudēju smadzeņu struktūru, radās iedvesma gan no gūtajām zināšanām, gan arī no bērniem, kuri nonāca pie manis. Ar bērniem, kuriem bija grūtības valodas apguvē, vajadzēja strādāt radoši. Tāpēc vajadzēja materiālus veidot pašai, domāt, lai bērnam būtu interesanti. Dēls mācījās Mākslas akadēmijā, zīmēja man ilustrācijas, tā mēs viens no otra iedvesmojāmies. Daudzi dzejoļi ir adresēti konkrētam bērnam, taču tos var izmantot arī citiem. Tiek izkopta fonemātiskā dzirde, precizēts vārdu krājums.

Bez šaubām, darbs ir grūts. Bet, kad redzi rezultātu, ir prieks. Jāstrādā individuāli, jo arī ar vienu un to pašu diagnozi bērni ir ļoti dažādi. Viens apgūst ātrāk, cits to pašu materiālu - lēnāk. Ja to neievēro un tikai steidzas uz priekšu, rezultāti nebūs gaidītie.

- Kur smeļaties to cerību, pat pārliecību, ka noteikti izdosies palīdzēt?

Ir šķitis, ka neko nevarēs izdarīt, un man pašai ir bijis brīnums, ka bērns izkļūst no tā stāvokļa, kādā bijis. Vecāki bieži ir izmisumā un pēc dažām nodarbībām saka, ka nekas neiznāks. Bet es saku - būs! Viss būs kārtībā, ja arī jūs strādāsiet. Sākums ir grūts, bet tālāk jau bērns pats sāk visu aptvert.

- Vai nav jābūt mazliet gaišreģim vai brīnumdarim, lai atrastu īstās durvis, pa kurām piekļūt bērnam?

Ir labi jāzina teorija - anatomija, smadzeņu struktūra, lai zinātu, kas nav kārtībā, kas jāattīsta. Jāsāk ar vieglāko, kas bērnam ir pazīstams un pieejams.

- Vai, rakstot šos dzejolīšus, arī pašai nerodas kādi jauni atklājumi par pasauli?

Droši vien, tā arī mēdz gadīties. Ja dzejolītī jāiekļauj noteikts leksiskais materiāls, lai mācītu automatizēt kādu skaņu, ir tikai vārdi, un jādomā, kā tos savirknēt, lai būtu arī saturs.

- Varbūt kādi konkrēti dzejnieki jūs iedvesmojuši rakstīšanai?

Mani visvairāk ir iedvesmojuši bērni un vajadzība. Iedvesmo viss, kas dzīvē ir bijis. No dzejniekiem tuvi ir Daina Avotiņa, arī Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis.

- Vai jums izdodas norobežoties no šī grūtā, visu paņemošā darba, lai nenestu visas problēmas līdzi uz mājām?

Grūti. Ļoti bieži tas neizdodas. Sākumā, kad veidoju programmas, es strādāju arī naktīs. Reizēm pat neapzinoties - pamostos un kaut ko runāju. Jo nav miera, kamēr tas darbs ir izdarīts. Rakstot zūd laika izjūta, reizēm var rakstīt veselu dienu, bet šķiet, ka pagājušas divas stundas.

- Kā tad jūs atpūšaties?

Smadzenes attīstās tad, kad saņem jaunus impulsus. Tāpēc būtu svarīgi, lai pedagogiem būtu pietiekami lielas algas, lai mēs varētu ceļot pa pasauli, gūt jaunus iespaidus. Mēs spējam dot bērniem tikai to, ko paši esam guvuši. Vajadzētu būt tā, ka skolotājs audzē kartupeļus tāpēc, ka grib parušināties, nevis tāpēc, ka viņam nav ko ēst.

Es atpūšos un iedvesmojos, vērojot cilvēkus. Kad braucu autobusā vai vilcienā, man nekad nav garlaicīgi. Iespējams, vērotais pēc tam kaut kādā veidā atgriežas atpakaļ radošā procesā. Impulsi nāk arī no sabiedrībā, politikā notiekošā.

- No tā gan laikam visbiežāk nenāk pozitīvie impulsi?

Pēc dabas esmu romantiķe, nekad nespēju domāt sliktu par cilvēku, kamēr viņš man nav pierādījis pretējo. Kad nāk jauni politiķi, tauta jau tic, ka tagad viņi domās par mums visiem, bet tā nav.

- Un no kā var smelties labo?

Galvenais vadmotīvs ir palīdzēt bērniem tikt no purva laukā, uz cinīša. Būtu ļoti jauki, ja mēs vienmēr cits citam palīdzētu. Mans balsts ir ģimene, abi dēli. Ēriks man ļoti daudz ir palīdzējis, zīmējot ilustrācijas. Otrs dēls ir tālu prom, Izraēlā. Viņš apprecējās ar ebrejieti un aizbrauca. Viņam tur patīk.

Vasarnīcā man aug salāti, ķirbji, cukini, kolrābji, ābeles, ķirši, ogulāji. Likt visu burkās nav vairs aktuāli, jo veikalā var visu dabūt. Esam lieli augļu ēdāji, konservēts jau svaigu nespēj aizstāt.

- Vai pašai ir izdevies kaut nedaudz paceļot?

80.gadu beigās ar kori biju Polijā, dziedāju pie Terēzes Brokas. Vīrs jau visu laiku mani mudina, ka jābrauc kādā ceļojumā.

- Tagad vairs nedziedat korī?

Nav jau laika. Lai jau jaunās balsis skan. Esmu bijusi divos Dziesmu svētkos - 1985. un 1990.gadā. Sevišķi atmiņā palikuši pirmie svētki.

- Jūsu dzīvesbiedrs ir mūziķis, vijolnieks - vai negadās, ka abiem radošiem cilvēkiem zūd laika izjūta?

Es jau smejos, ka tajā laikā, kad es rakstīju savas metodiskās programmas, ja vīrs nebūtu laikus paēdinājis, es būtu par to pavisam aizmirsusi. Viņš glāba man dzīvību.

- Vai ir gadījies arī otrādi?

Nē, viņam apetīte ir labāka nekā man.

- Jūs teicāt, ka esat romantiķe. Vai iepazīšanās ar Nikolaju arī bija romantiska?

Nē, mēs iepazināmies vilcienā. Ap Inčukalnu viņš pienāca klāt un vaicāja pārtulkot kādu vārdu no angļu valodas. Es nevarēju līdzēt, jo biju mācījusies vācu valodu.

- Anna esot tāds stiprs vārds, vai esat izjutusi šī vārda nozīmi?

Neesmu īpaši par to domājusi. Vecāki tādu vārdu iedevuši. Nav bijis tā, ka gribētu sevi citu vārdu.