Lauksaimniekiem jāsaglabā ganības

ES Latvijā, tāpat kā pārējās dalībvalstīs, lauksaimniekiem pieprasīju saglabāt pastāvīgas ganības un pļavas, jo tās pozitīvi ietekmē vidi, „Latgales Laiks” uzzināja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā. $#c Latvijā šī prasība jāpiemēro jau šogad, tas ir, tās platības, ko lauksaimnieki līdz 15. maijam, piesakoties vienotajam platības maksājuma, deklarēs kā pastāvīgās ganības, tādā pašā veidā būs jāizmanto arī turpmāk.

Pēc ES noteikumiem, pastāvīgās ganības ir zeme, kas tiek izmantota stiebrzāļu vai cita veida zāles audzēšanai dabiskā vai kultivācijas jeb sēšanas ceļā. Turklāt šīs ganības saimniecības augu maiņas jeb augsekas plānā nav iekļautas piecus gadus vai ilgāk. Pastāvīgās ganībās jāiekļauj pļavas un ilggadīgās ganības. Ja ganības augu maiņas plānā nav iekļautas, piemēram, trīs gadus, tad tās netiek atzītas par pastāvīgām ganībām. Pastāvīgās ganības nav arī tās ganības, kas iekļautas atmatu shēmās.

Par minētajām ganībām lauksaimniekiem pienākas vienotais platības maksājums, ja tās tiek uzturētas labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Pastāvīgo ganību atbilstību ES nosacījumiem kontrolēs Lauku atbalsta dienests (LAD).

Pastāvīgo ganību transformēšana par cita veida lauksaimniecībā izmantojamo zemi tiks pieļauta tikai īpašos gadījumos. Ja 2006. gadā tiks konstatēta patstāvīgo ganību platības samazināšana, tad lauksaimniekam šīs platības būs jāpārveido par iepriekšējo veidu, tas ir, par pastāvīgajām ganībām.

Daugavpils Lauku atbalsta centra vadītājs Viktors Kalāns „Latgales Laikam” pastāstīja, ka Daugavpils rajonā čaklākie ganību kopēji ir Daugavas baseina tuvumā, sevišķi Dvietes un Līksnas pagastā, arī Skrudalienas pagasta Silenē.