Virgīnija Locika vēl gribētu skriet un ceļot

Durvis atver neliela auguma ņipra sieva, kuras smaids tūdaļ sasilda un iedrošina. Vienīgajā pieticīgi iekārtotajā istabā jau tiek gatavots jubilejas galds, pie kura tiks sēdināti radi un draugi. Savas ģimenes Virgīnija Locikai nav, taču viņa par to nebēdā, jo ir sava radu saime, turklāt viņai nepatīkot, ka viņu saucot par tanti vai vecmammu, jo nejūtoties vēl tik veca.