Lai viss izdotos, var arī sākt ne no kā

Annas Rutkovskas acīs mirdz patiess prieks par ciemiņiem. Viņa šaudās pa istabu kā atspole, skubina uzcienāties ar pagatavoto mielastu un šķiet, vienā elpas vilcienā pagūst izstāstīt gan savu biogrāfiju, gan paust viedokli par mūsdienu jaunatni, kas vairs lāgā neprotot priecāties par dzīvi un mīlēt. Annas kundze līdzinās avotiņam, kas nepārtraukti burzguļo, dodot no zemes dzīlēm svaigu ūdeni.