Krāslavieši iejūtas jaunajā sociālajā centrā

Droši vien nebūs melots, sakot, ka agrāk pilsētnieki pat neuzdrošinājās sapņot par tik plašām, labi izremontētām telpām, kurās novietotas jaunas importa mēbeles, kādas pašlaik ir Krāslavas sociālajā centrā. Neviļus atcerējos gadu vecus notikumus, kad invalīdi un pensionāri rīkoja piketu, lai protestētu pret vietējās varas lēmumu pārcelt centru no Rēzeknes ielas 4. Par centra jauno mājvietu pēc kapitālā remonta vajadzēja kļūt mūzikas skolas ēkai Lāčplēša ielā 5, bet kā pagaidu mītne invalīdiem un pensionāriem tika piedāvāts kultūras nams. 3c Emocijas sita augstu vilni. Piketētāji pārmeta nevērību pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri jau bija iedzīvojušies telpās ar lielu zaļu pagalmu, kur varēja ne tikai lieliski atpūsties, bet arī gatavoties sporta sacīkstēm. Turklāt centrā bija arī medicīnas kabinets, kurā vecie ļaudis varēja saņemt pakalpojumus. Visbeidzot centra iemītniekiem pilsētas dome piedāvāja kompromisu – bijušā pionieru nama ēku grāfu Plātera parkā, piešķirot remontam vairāk nekā 20 000 latu. Savukārt lielāko daļu pamatīgi nolaistās ēkas remontam nepieciešamo līdzekļu apsolīja “izsist” iepriekšējais novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kas bija ievēlēts par Saeimas deputātu. Vārdu turēja gan pašvaldība, gan G. Upenieks, un jau pērnā gada rudenī sociālais centrs pārcēlās uz jauno mājvietu. Decembrī šeit atzīmēja Starptautisko invalīdu dienu un Ziemassvētkus, bet uz Jaungada eglīti centrs uzaicināja arī bērnus no maznodrošinātajām ģimenēm. Svētkos Krāslavas pensionārus un invalīdus ar dāvanām apciemoja Krāslavas pilsētas domes priekšsēdētājs Mečeslavs Lukša, deputāts Aleksandrs Kļimovs un sponsori. Viena no atsaucīgākajām ir firma “Krāslava D”, kura centra iemītniekiem sagādāja cienastu, kā arī piedalījās Jaungada loterijas sagatavošanā. Jaunajā ēkā invalīdu, pensionāru un represēto biedrībai ir atsevišķas telpas, bibliotēka, floristikas studija un plaša zāle. Ar floristiku labprāt nodarbojas ne tikai pieaugušie, bet arī bērni invalīdi. Viņu darbi rotā visus sociālā centra stāvus un kabinetus. Ja nepieciešams, cilvēki šeit var saņemt medicīnisko palīdzību un izmantot psihologa pakalpojumus. Savukārt, kad radās ideja pensionāriem un invalīdiem organizēt vingrošanas nodarbības, centra darbinieki nespēja pat iedomāties, cik tā ir aktuāla. Nodarboties ar fizkultūru Tatjanas Vasiļevskas vadībā nāk aptuveni divdesmit cilvēki. Miers iestājas tikai vasarā, kad fiziskās slodzes pensionāriem pietiek arī tāpat. Kā teica dienas centra vadītāja Andina Japiņa, visaktīvākie esot invalīdi. Viņi labprāt piedalās visos pasākumos, taču visvairāk viņiem patīk sporta sacensības. Pērn nopietni gatavojās Latvijas čempionātam orientēšanās sportā invalīdiem un izcīnīja čempionu titulu. Daudzi no viņiem nāk uz centru, lai palasītu jaunākās avīzes un žurnālus, kā arī satiktos. A. Japiņa pateicas par darbu invalīdu, pensionāru un represēto biedrības priekšsēdētājiem Gaļinai Rustamovai, Edmundam Gekišam un Ērikai Andžānei, kuri vienmēr palīdz risināt pilsētnieku problēmas, nežēlojot ne laiku, ne spēkus.