„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 23. aprīlis
Otrdiena
Georgs, Jurģis, Juris
+3.9 °C
apmācies

Krāslavas pensionāri tagad dzied arī karaoke

Krāslavas novada pensionāri nesen saņēmuši jaunas telpas vienā ēkā ar sociālo dienestu un citām struktūrām. Telpas iegūtas ar pašvaldības atbalstu, taču par jaunās mājas labiekārtošanu bijis jāparūpējas pašiem. Krāslavas novada pensionāru biedrības priekšsēdētājs Edmunds Gekišs pastāstīja, ka no iepriekšējām telpām mantojuši vien pāris vecus galdus, bet pārējo aprīkojumu iegādājušies ar projekta palīdzību, ko atbalstījis Mazo piešķīrumu programmas Kopienu iniciatīvu fonds (KIF). Īstenojot projektu, biedrība ieguvusi 3125 eiro, no kuriem 2500 eiro ir KIF līdzekļi, bet 625 eiro pašvaldības līdzfinansējums. 3c Par šiem līdzekļiem biedrības telpa labiekārtota ar mēbelēm, kā arī iegādāts biroja un sadzīves aprīkojums. Sagatavoti arī bukleti par Krāslavas novada pensionāru biedrību. E. Gekišs ar lepnumu rāda biedrības jaunieguvumu – iegādāto datoru, printeri, digitālo fotokameru, televizoru un muzikālo centru ar karaoke. Vienā no šā gada pirmajām pensionāru ballītēm karaoke jau izmēģināts un vecajiem ļaudīm ļoti iepaticies. Jaunais aprīkojums turpmāk ļaus biedrības ansambļiem un deju kopai rīkot dažādus pasākumus un veicinās pašas biedrības attīstību. Kolektīvu biedrībai esot daudz, tostarp latviešu ansamblis “Retro”, poļu ansamblis “Strumeņ”, krievu ansamblis “Ivuška”, baltkrievu “Kutok”. Visi minētie dziedātāji pirms laika apvienojušies un izveidojuši kopīgu vokālo kolektīvu ar simbolisku nosaukumu “Krāslavas vizītkarte”, jo daudzos Latvijas mēroga pasākumos pārstāv savu dzimto pilsētu. Visi tie esot novada aktīvākie pensionāri, kuri arī visbiežāk pulcējas kopā gan uz mēģinājumiem, gan groziņu vakariem, kad arī karaoke būšot īsti vietā. Biedrība četras reizes gadā rīko pilsētas pensionāru pasākumus, kopīgi svinot 4. maija un 18. novembra svētkus, kā arī atzīmējot Jaungadu un rudens iestāšanos. Mazākas svinības bieži iznākot pēc pašu pensionāru iniciatīvas, bet agrāk tādām tējas dzeršanām neesot bijis telpu. Tagad esot gan vieta, gan arī aprīkojums. Jaunais dators lieti noder pirmām kārtām pašas biedrības grāmatvedībai, jo grāmatvede Valentīna Kokina tagad visu fiksē datorā. Rīkoties ar datoru tiek mācīti arī citi pensionāri, stāsta E. Gekišs, jo tagad pārsvarā visi rēķini tiekot maksāti internetā, kas iznākot lētāk, nekā maksāt pa tiešo kasē. Paveikuši šo darbiņu, pensionāri plāno nākamos – pieredzes apmaiņas braucienus uz citām pašvaldībām, lai redzētu, kā dzīvo un strādā pensionāri citviet. Pēc viena no šādiem pieredzes apmaiņas braucieniem Krāslavas pensionāri sev izcīnījuši masāžas krēslu, taču esot arī daudz citu ideju, piemēram, par trenažieru zāli. Esot arī vēlme noorganizēt pensionāriem ekskursijas, piemēram, apmeklēt slaveno Krusta kalnu Lietuvā. Biedrībai esot arī laba tradīcija rīkot tematiskos vakarus dažādu profesiju pensionāriem. Tuvākajā laikā iecerēts apzināt bijušos lauksaimniekus un melioratorus, kuriem būtu interesanti atkal satikties un atcerēties jaunības dienas. E. Gekišs uzskata, ka jāizmanto katra izdevība “izkustināt” pensionārus, jo viņu māc šaubas un neziņa, kā tiks organizēts šīs darbs pēc novadu izveides.

Pilnu tekstu lasiet «Latgales Laiks» drukātajā vai PDF versijā.