Latvijas Valsts prezidenta kanceleja rīkoja konkursu skolēniem, kura uzdevums bija uzrakstīt runu – teksta vai videouzrunas variantu, ja viņi būtu valsts vadītāji un vērstos pie valsts iedzīvotājiem Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, 18. novembrī, atrodoties pie Brīvības pieminekļa Rīgā.
Šo tradīciju kanceleja aizsāka pagājušajā gadā un turpināja arī šogad. Konkursa komisija izskatīja 315 Latvijas skolēnu sacerējumus un 17 videouzrunas.
Grupa, kas vērtēja skolēnu darbus, izvēlējās 18 sacerējumus, t. sk. trīs no Daugavpils – Ditas Andrijevskas (12. vidusskolas 9. klase), Alekseja Ignatjeva (11. klase) un Jolantas Rimšas (9. klase, abi no 15. vidusskolas).
„Latgales Laiks” tikās ar skolēniem un lūdza pastāstīt par piedalīšanos konkursā. Viņi ir ļoti priecīgi, ka ir novērtēti un uzaicināti uz tikšanos ar Valsts prezidentu.
Jolanta Rimša uzzinājusi par konkursu, izlasot sludinājumu e-klases lapā, un nolēma izmēģināt spēkus. Viņa pastāvīgi piedalās dažādos konkursos, radošos darbos, olimpiādēs, tāpēc nešaubīdamās ķērās pie darba: „Sacerējumu rakstīšana man grūtības nesagādā. Nolēmu, kāpēc gan nepamēģināt šoreiz. Noskatījos prezidenta runas, gribēju rakstīt kaut ko līdzīgu, bet vairāk centos pastāstīt par aktuāliem notikumiem, t. sk. eiro ieviešanu un bez politikas. Protams, cerēju, ka izdosies uzvarēt, lai gan māca šaubas.”
Jolanta un Dita spēlē vienā basketbola komandā, ir bērnu un jauniešu un DU vecākās komandas spēlētājas. Tieši Jolanta pastāstīja Ditai par rezultātiem, bet pēc tam viņa saņēma vēstuli, ka kļuvusi par nominanti.
„Kad uzzināju, biju patīkami pārsteigta. Savā runā uzsvēru, cik valstij ir svarīga neatkarība, un, kā pildot savus uzdevumus, mēs varam uzlabot valsts labklājību, kļūt par vienotu sabiedrību,” pastāstīja D. Andrijevska. „Ko gaidu no brauciena? Nezinu. Nedaudz bail, bet ir patīkami, ka esmu iekļauta labāko sarakstā.”
Aleksejs Ignatjevs izveidojis videouzrunu, pie kuras strādāja komanda: „Ideju piedalīties konkursā izteica klases biedrene Jekaterina Smirnova. Viņa pastāstīja, ka tiek rīkots šāds konkurss, atlika izlemt, kā realizēt uzdevumu. Pēc tam klasesbiedrs Vladislavs Ribakovs teica, ka var samontēt video, klases audzinātājs apsolīja palīdzēt sameklēt operatoru. Sapulcējāmies, apspriedāmies. Nofilmējām otrajā reizē. Tekstu es zināju, bet pirmajā reizē man pateica, ka pārāk daudz par to domāju. Nolēmām iepauzēt. Šajā laikā skolotāji pārbaudīja manu runu. Ar latviešu valodas skolotāju piestrādājām pie izrunas, intonācijām, un otrajā reizē visu izdarījām. Kopumā viss process aizņēma pusotru nedēļu.”
Aleksejs, rakstot runu, balstījies uz savām izjūtām, prezidenta runas neskatījās: „Stāstot par katra Latvijas novada sasniegumiem, centos paskaidrot, ka tie ir visas valsts panākumi. Tas izskanēja galvenajā daļā, bet sākumā, savos novēlējumos, teicu, par ko vēlos pastāstīt.”
Aleksejs ir piedalījies olimpiādēs, bet, viņaprāt, šis konkurss uzliek papildus pienākumu: „Man iepatikās konkursa ideja. Katrs dalībnieks var izteikt savas vēlmes, kas Latvijai vajadzīgs kopumā. Prezidenta lomā jutu atbildību un prieku pēc padarītā darba, var pat teikt, ka jutos lepns.”
