Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par Rīgā nodarbinātajiem Latgales iedzīvotājiem izskatās iespaidīgi, jo kopumā tie ir vairāk nekā divdesmit tūkstoši iedzīvotāju, kas strādā Rīgas uzņēmumos, bet nodokļi ieplūst Latgales pašvaldību kasēs.
Nespējot atrast darbu savā dzimtajā pilsētā vai tās tuvumā, iedzīvotāji bieži vien dodas uz Rīgu, kur iespējas atrast darbu ir daudz lielākas, arī atalgojums labāks nekā Latgalē. Taču tajā pašā laikā pilnībā uz dzīvi Rīgā pārceļas retais, jo darbu galvaspilsētā uztver kā īslaicīgas grūtības, līdz izdosies atrast ko līdzvērtīgu dzīvesvietā. Vietējo pašvaldību vadītāju iedzīvotāju aizplūšana uz Rīgu vērtē dažādi, dažādas, taču visi ir vienisprātis, ka nesakārtotā valsts likumdošana nenodrošina visiem vienlīdzīgas iespējas.
Bažas, ka Latgale varētu zaudēt daļu savu nodokļu maksātāju, pērn pastiprināja Rīgas domes plānotā diferencētās biļešu cenas ieviešana sabiedriskajā transportā, kas „nerīgas” iedzīvotājiem sistu pa kabatu, liekot aizdomāties par iespēju deklarēt savu dzīvesvietu galvaspilsētā. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šo Rīgas domes ieceri atzinusi par prettiesisku, jo tādā veidā Latvijas iedzīvotāji tiktu diskriminēti pēc to dzīvesvietas. Nav arī noslēpums, ka deklarēt dzīvesvietu Rīgā nav tik vienkārši, ja pašam nepieder īpašums, jo īrēto mājokļu īpašnieki nevēlas deklarēt svešiniekus savā īpašumā.
Visu rakstu lasiet 17.janvāra numurā.