Katra keramiķu darinājuma izņemšana no krāsns un tūlītēja dzesēšana rudzu miltu ieraugā liek uzvēdīt patīkamai maizes smaržai. Šo seno keramikas apstrādes tehniku varēja vērot Latgales podnieku dienu un vienlaikus arī Mākslas dienu laikā Daugavpils Māla mākslas centrā, „Baltijas raku” keramikas simpozijā, kuru noslēdza izstādes atklāšana 27. aprīlī.
Līdz tam divpadsmit Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas keramiķi darbojās meistarklasēs, dalījās pieredzē. Savukārt skatītājiem bija interesanti vērot dinamisku un skaistu seno keramikas tradīciju izpildījumu saskaņotā šodienas keramiķu interpretācijā. Te jāpiebilst, ka Baltijā keramikas apstrāde rudzu miltu ieraugā bija plaši izplatīta līdz par 19.gs. beigām, kad, pieaugot turībai, arvien vairāk sāka izmantot glazēto keramiku.
Simpozijā piedalījās arī viena no raku keramikas tradīcijas viscītīgākajām kopējām Igaunijā, Mākslas akadēmijas pasniedzēja, raku keramikai veltītas grāmatas autore Ingrida Allika. Viņa vairākkārt uzsvēra, ka raku keramika ir saistīta ar Japānas kultūru un ir savdabīga filozofija, meditācija un dzīvesveids, kas ietver arī tējas ceremoniju, kurai tika veidoti arī īpaši trauki. Ne velti japāņiem hieroglifs , kas apzīmē „raku”, nozīmē arī prieku. Arī biedrības „Baltic raku” vadītāja, keramiķe Ilona Šauša norāda, ka keramiķi ar pietāti izturas pret šo japāņu kultūrā balstīto tradīciju un vārdu „raku”, vienlaikus atgādinot par vietējo keramikas tradīciju seno izcelsmi. Mūsu reģionā praktizētajā senajā rūdītas keramikas tehnikā karstie trauki tiek iegremdēti raudzētā rudzu miltu šķidrumā, kurā tie kļūst ūdensnecaurlaidīgs un iegūst neparastu raibumainu virsmu dabīgās brūnā un melnā krāsu variācijās.
Visu rakstu lasiet 9.maija numurā.
