Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis paziņoja, ka inficētās teritorijas statuss drīzumā varētu tikt noteikts arī Daugavpilij, jo Āfrikas cūku mēris spēj izplatīties ļoti ātri.
Tiek saņemtas aizvien jaunas ziņas par beigtajām mežacūkām, laboratoriski jau ir apstiprināti 17 gadījumi, viena mežacūka nošauta medībās. Jo tuvāk pilsētai tiks atrasta slimā mežacūka, jo ātrāk Daugavpils nonāks bīstamajā zonā, un statuss var ievilkties ilgāk, nekā līdz 1. oktobrim (tāds ir ārkārtas situācijas atcelšanas pirmais datums), pat uz vairākiem gadiem. Daugavpils apkārtnē ir daudz mežacūku, piemēram, mežā pie apvedceļa.
Iedzīvotāji pagaidām vāji apzinās draudus, ko var radīt Āfrikas cūku mēris. Ja mēris izplatīsies Latvijā, no valsts nebūs iespējams izvest ne dzīvas cūkas, ne gaļu. Tas radīs lielus zaudējumus lauksaimniecībai. Āfrikas cūku mēris ir bīstams tādēļ, ka ir grūti kontrolēt tā izplatību un gandrīz nav iespējams lokalizēt. Vienīgā metode, par kuru runā speciālisti, ir depopulācija, t. i. meža cūku izšaušana.
Mēri uz apģērba var pārnēsāt jebkurš cilvēks, pašlaik tas ir jo īpaši bīstami, jo ir ogošanas un sēņošanas sezona, turklāt par vīrusa pārnēsātājiem var kļūt mājdzīvnieki, ja tos ielaiž kūtī. Vīruss var nokļūt saimniecībā ar salmiem un graudiem, bet līdz labības novākšanai ir atlicis vien mēnesis.
Mežacūkas nav vienīgās mēra pārnēsātājas, uzsver speciālisti, un to saprast ir ļoti svarīgi. Krievijas teritorijā no Kaukāza līdz Murmanskai mēris izplatījās ar pārtiku, nevis mežacūku dēļ.
„Latgalē ir fiksēti divi mājas cūku inficēšanās gadījumi. Tas nozīmē, ka infekciju tām atnesis saimnieks, atnācis no meža, vai arī tāpēc, ka viņš braukā uz Baltkrieviju (medībās viņš neejot),” pastāstīja PVD Dienvidlatgales nodaļas vadītājs Antons Lazdāns. Otrajā gadījumā vīrusu atveda viesi no Krievijas.
Visu rakstu lasiet 11.jūlija numurā.
