„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. novembris
Otrdiena
Konrāds, Sebastians
+4.2 °C
daži mākoņi

Modes mākslinieks Dāvids atklāja sev pavisam citu Daugavpili

23.oktobrī pirmizrādi Daugavpils teātrī piedzīvoja vērienīgs un spilgts Rūdolfa Blaumaņa feļetona „Īsa pamācība mīlēšanā” muzikālais iestudējums, kura aizkadrā lielu lomu nospēlēja Latvijā pazīstamais modes mākslinieks Dāvids (īstajā vārdā Romans Andrejevs), jo tieši viņš izrādei darinājis krāšņos etnogrāfiskos tērpus.  

Viņa vārds kļuvis pazīstams ar drosmīgajām tērpu kolekcijām, dalību televīzijas un radio raidījumos. Par skandalozo un lecīgo dēvētais modes mākslinieks izrādās ļoti interesants un sirsnīgs sarunu biedrs. Pie kafijas tases Dāvids atklāj, ka šo tēlu viņam radījusi sabiedrība un mediji, taču tas viņam lieti noder kā labs reklāmas triks, lai piesaistītu sev uzmanību un līdz ar to arī savam modes biznesam.

Kāpēc Dāvids? Tas neesot pseidonīms, bet gan viņa kristītais vārds. Kad abi bērni - Bruno un Emma Berta - bērnībā slimojuši, ņēmis vērā Zilākalna Martas ieteikumu bērnus nokristīt. Tas līdzējis, turklāt pie reizes arī pats nokristījies. Ar vārdu Dāvids jau apradis tiktāl, ka savu īsto vairs neuztver un tas figurē vien pasē.

Darba apjoms izrādījies negaidīti liels, taču ticis galā. Pirmo reizi mākslinieks darinājis īstus etnogrāfiskus tērpus, kuriem par pamatu ņēmis krāsas un rakstus no Blaumaņa dzimtajām vietām Vidzemē. Ar krāšņajiem tērpiem viņš vēlas celt daugavpiliešu pašapziņu. „Mēs uzskatām par normālu, ja tautas tērpos dzied un dejo Dziesmu svētkos, bet kāpēc tā nevarētu arī dzīvot? Latvieši kā nācija ir ļoti jautra arī krāsās. Paskatieties mūsu tautas tērpus, kāda tur ir krāsu bagātība! Stereotips, ka latviešiem piedien visi pelēkie un brūnie toņi, ir pilnīgas muļķības, ko iepotējusi padomju iekārta. Es gribu parādīt jaunajai paaudzei, ka viss ir kārtībā. Agrāk latvieši daudz un smagi strādāja, dzīvoja diezgan savrupi, tikai zaļumballēs bija iespēja iepazīties, atrast otro pusīti, tāpēc košajiem tērpiem bija liela nozīme uzmanības pievēršanā. Staigājot apkārt melnā kleitā, tev nebūs nekādu izredžu,” jautri stāsta mākslinieks.

Visu rakstu lasiet 24.oktobra numurā.