„Nodokļus varētu mazināt tikai tad, ja visi no „melnās” un „pelēkās” ekonomikas pārceltu savu darbību uz „balto”. Sabiedrībai ir jāapzinās, kādus pakalpojumus no valsts vēlamies saņemt. Ja skatāmies uz Skandināvijas pieredzi, tad vēlamies saņemt daudz, taču redzam, ka tajās valstīs nodokļi ir augsti. Ja skatāmies uz ASV, tur gandrīz par visu ir jāmaksā pašam, tāpēc nodokļi ir mazi. Nevar gribēt gan visus pakalpojumus par velti, gan mazus nodokļus. Turklāt mazā valstī vienmēr ir dārgākas administratīvās izmaksas,” skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ināra Pētersone.
Latgalē pāri valsts robežai ienāk kontrabandas preces un šis „bizness” nodrošina eksistenci daudziem cilvēkiem. I.Pētersone saka, ka nekad neatbalstīs cilvēkus, kas veic pretlikumīgas darbības ar domu, lai izdzīvotu: „Saprotu, ka cilvēkiem laukos ir grūti. Es pati dzīvoju īstos laukos un braucu uz Rīgu uz darbu. Gan labākos, gan sliktākos laikos laukos ir bijis jāstrādā daudz vairāk nekā pilsētā. Nedomāju, ka visas iespējas ir izsmeltas arī Latgales pusē. Ir vēl neapstrādāta zeme, kā arī nevar taču nodarboties tikai ar pirkšanu un pārdošanu. Meklējot savu nišu, to var atrast arī Latgalē. Nekad neesmu ticējusi, ka kontrabanda cilvēkam ir piespiedu mehānisms un vienīgais iztikas avots. Ja skatāmies uz konstatētajiem kontrabandas gadījumiem, šeit nav runa par izdzīvošanu. Tie ir tik situēti cilvēki, ka mēs nevaram viņiem līdzināties. Un viņi brauc pa to pašu ceļu un ved bērnus uz tām pašām skolām un bērnudārziem, ko mēs kā nodokļu maksātāji esam finansējuši.”
Visu rakstu lasiet 24.oktobra numurā.
