No 2015. gada 6. līdz 12. jūlijam Rīgu pieskandinās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuru plašo programmu veidos koru un deju kolektīvu, pūtēju un simfonisko orķestru, vokālo un instrumentālo ansambļu, mazo mūzikas kolektīvu, mūsdienu deju kolektīvu sniegums, kā arī priecēs radošās darbnīcas, teātru izrādes u.c. aktivitātes.
“Ir svarīgi, lai skolā bērni un jaunieši veidojas par vispusīgām personībām, kuras spēj gan sekmīgi apgūt dabaszinātnes, vēsturi un valodas, gan attīstīt savas radošās spējas. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir stabila tradīcija un apliecinājums tam, ka protam atrast izcilību daudzos bērnos un ik pēc četriem gadiem svinēt labo gala rezultātu. Esmu gandarīta, ka arī skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir iekļauti UNESCO garīgā mantojuma kalendārā,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Šobrīd svētku gatavošanas procesā iesaistīti ap 130 000 dalībnieku, bet svētkos piedalīsies ap 37 000 dalībnieku. Dalībnieku paziņošana notiks 2015. gada 20. maijā, kad būs zināmi visu skašu rezultāti. Dalībnieku vecums – no 6 līdz 22 gadiem, visvairāk dalībnieku būs vecumā no 9 -12 gadiem. Pirmoreiz svētkos izteikuši vēlmi piedalīties arī kolektīvi no latviešu diasporām ārzemēs.
“Gatavošanās process šiem svētkiem sākās jau 2010. gadā, uzreiz pēc iepriekšējiem svētkiem. XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki piedāvās gan tradicionālas vērtības, gan būs arī jauninājumi. Piemēram, pirmoreiz notiks mūsdienu dejas lielkoncerts, kokļu mūzikas koncerts,” akcentē svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.
Svētku nedēļā Rīgā notiks ap 50 pasākumu, lielākā daļa no tiem būs bezmaksas. Pasākumi notiks 15 norises vietās – gan Rīgas pilsētvidē, gan Mežaparka Lielajā estrāde un Daugavas stadionā u.c. Biļešu tirdzniecību plānots sākt 2015. gada aprīlī.
“Mākslinieciskā padome jau ir apstiprinājusi svētku norišu radošās komandas, kas aktīvi strādā pie programmu slīpēšanas. Ļoti priecājos, ka svētku programmā ir simfonisko orķestru un garīgās mūzikas koncerti. Novēlu svētkiem saglabāt Imanta Kokara laikā aizsāktās tradīcijas un atrast veiksmīgu balansu starp dalībnieku muzicēt, dejot un piedalīties prieku un skatītāju gaidām,” saka komponists, svētku Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Raimonds Pauls.
Svētku noslēguma koncerta mākslinieciskie vadītāji ir diriģenti Gints Ceplenieks un Edgars Vītols, kuriem šī ir debija māksliniecisko vadītāju lomā. “Protams, tas ir liels gods un atbildība, jo šie svētki ir platforma uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, te aug un gūst pieredzi nākošie lielo svētku dalībnieki. Izstrādājot Noslēguma koncerta repertuāru, mums svarīgi bija aptvert un iekļaut gan klasiku, gan jaundarbus, gan arī īpašo saikni ar mūsdienu mūzikas procesiem. Koncertā skanēs, piemēram, grupas The Sound Poet dziesmas, Prāta Vētras dziesmas, Kārļa Lāča, Ērika Ešenvalda, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula darbi, kā arī J.Vītola, J.Cimzes u.c. klasiķu opusi un tautasdziesmu apdares. Koncerta garums nepārsniegs divarpus stundu hronometrāžu,” atzīmē diriģents Edgars Vītols.
“Interese par tautas deju Latvijā ir milzīga – skatēm gatavojas ap 1250 kolektīvu, maksimālais deju lieluzveduma dalībnieku skaits ir 15 500 dejotāji. Šajos svētkos koncertā Daugavas stadionā atkal piedalīsies pirmsskolas vecuma dejotāji. Lieluzveduma koncepta pamatā ir mazas meitenes skats uz pasauli, izjūtas, pārdzīvojumi un piedzīvojumi. Tas reizē būs arī simbolisks veltījums horeogrāfei, lieluzveduma koncepcijas Artai Melnalksnei, kas aizgāja aizsaulē 2013.gadā,” stāsta deju lieluzveduma režisore Inga Cipe.
