Līksnas pagasta zemnieks Jānis Kudiņš un viņa dēls Valdis Kudiņš, ir sadarbības partneri. Jānis saimnieko piensaimniecībā „Griezītes”, bet Valdis, būdams jaunais zemnieks, pirms trim gadiem izveidoja savu saimniecību „Amariļļi”.
Abiem zemniekiem šis ir pārbaudījumu gads. Sarūkot piena cenai, Jāņa saimniecība mēnesī zaudē 300 eiro, tikmēr Valdis graudus var pārdot vien par tādu cenu, kāda pagājušajā gadā bija latos. Tā kā ir jāatdod kredīts, kas ir ieguldīts fermas rekonstrukcijā (projekts īstenots pagājušajā gadā, investēti Ls 100 000, ES atmaksāja 60%), nasta šķiet divtik smaga. Turklāt Jānim kredītsaistības ir arī a/s „Preiļu siers”, tāpēc viņš vēl dažus gadus nevarēs meklēt citu piena uzpircēju. „Uzņēmums sola, ka nākamajā dekādē tomēr piena cenu palielinās par 1 centu. Dekādē nododu 6 t piena, tātad tie būs vismaz 60 eiro papildus. Bet pirms tam man piena cena tika samazināta par 6 centiem. Man jau šķiet, ka arī tie kombināti, kurus Krievijas krīze nav skārusi, izmantoja šo situāciju un samazināja piena iepirkuma cenas,” spriež Jānis.
Gads nav izdevies arī graudkopjiem, atzīst Valdis. Pavasarī izsala ziemāji, bija jāpārsēj 30 ha. Tagad „pa kabatu sit” graudu cenas. Pircēji par graudiem eiro maksā tik daudz, cik pagājušajā gadā maksāja latos, bet tas nav godīgs bizness, ir sašutis Valdis.
Bet lieliem kreņķiem nav laika nedz Jānim, nedz arī Valdim. Ferma ir pilna ar slaucamām govīm un teļiem - vairāk nekā 60 lopi. Jānis kopā ar sievu govis slauc gan četros no rīta, gan piecos vakarā, pusdienlaikā ieskrien pabarot teļus. Pa vidu ir citi darbi. Tagad jābrauc uz mežu, jāsagatavo malka. „Zemnieks taču strādā bez atvaļinājuma. Protams, ir jau laiks arī ģimenei, mazmeitiņai. Kopā svinam jubilejas, aizejam uz baznīcu, kultūras namu,” teica Jānis.
Visu rakstu lasiet 25.novembra numurā.
