Reiņa Fjodorova fotogrāfijās vienmēr ir kāds stāsts. Tāda ir arī viņa jaunākā fotogrāfiju izstāde „Svētceļotāji”, kas ir apskatāma J. Raiņa mājā Berķenelē un kas bagātināta ar Ilzes Ločmeles stāstiem.
Reiņa vārds Latvijas fotogrāfu vidē jau ir pamanīts. Viņš divreiz ir ieguvis laikraksta „Diena” gada balvu fotogrāfijā. Neparasti ir bijuši viņa žurnālos un interneta portālos veidotie fotogrāfiju stāsti par tepat Daugavpils pusē sastaptajiem cilvēkiem. Reinis „Latgales Laikam” pastāstīja gan par šo savu jaunāko izstādi, gan fotogrāfa ikdienu un iecerēm.
"Manuprāt, stāsts ir ļoti universāla un sena komunikācijas forma. Mēs izmantojam stāstus, lai pateiktu, kas mēs esam, ar stāsta palīdzību mēs mācāmies un saprotam pasauli sev apkārt. Un tas arī ir visefektīvākais veids kā komunicēt ar skatītāju. Galu galā mēs katrs izdzīvojam stāstu, kur galvenie varoņi esam mēs paši," saka Reinis.
Savukārt, fotografēšanas "bumu", kura pakļautībā cilvēki visu pēc kārtas publicē sociālajos tīklos, R.Fjodorovs neuzskata par labu: "Tas noteikti nenāk par labu skatītāju un fotogrāfu spējai kritiski skatīties un analizēt attēlus, kas ir mūsdienu digitālās kultūras pamatā. Spēja to saprast ir kauts kas līdzīgs lasītprasmei - tā ir jāmācās."
Visu rakstu lasiet 5. decembra numurā.
