„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+10.2 °C
apmācies

2015. gads Daugavpilij: iespējamās krīzes situācijas, lielāks atbalsts jaundzimušajiem un skolēniem

Kāds 2015.gads būs Daugavpilij un ar ko jārēķinās iedzīvotājiem? – uz šo jautājumu „Latgales Laikam” atbildi sniedza pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, uzsverot, ka galvenais būs atrast risinājumu iespējamām krīzes situācijām, novērst tās un pārvarēt ar minimāliem zaudējumiem. Tāpat arī pilsētā tiks turpinātas aizsāktās pozitīvās iestrādes.

Vaicāts, vai Daugavpils uzņēmumos izjūt Krievijas krīzes sekas, domes priekšsēdētājs saka, ka Krievija ir liels sadarbības partneris un tās rubļa krīzes ietekme ir izjūtama daudzās nozarēs, taču tā nav ne tuvu tai, kāda tā ir lokomotīvju remonta rūpnīcā (LRR). Iespaidu tā var atstāt arī uz dzelzceļa pārvadājumiem. Tā ir ietekmējusi tūristu pieplūdu, jūtama arī pārstrādes rūpniecībā, bet tā nav izšķiroša. "Savu iespēju robežās varam meklēt pārorientēšanos uz citiem tirgiem. Cerēsim, ka sekas LRR nebūs tik smagas un situācija uzlabosies. Pašvaldība ir rezervējusi pietiekoši lielus līdzekļus gadījumam, ja būs nepieciešams pieņemt papildus lēmumus ekonomisko problēmu risināšanai un būs jāsniedz palīdzība iedzīvotājiem vai arī atbalsts būs nepieciešams uzņēmējiem. Galvenā problēma šobrīd ir LRR. Latvijas dzelzceļam uz pirmo kvartālu pārvadājumu apjoms ir pat palielinājies. Kā būs tālāk, neviens nevar dot precīzu prognozi. Pašlaik ir cerīgi. Arī no Baltkrievijas kravu pārvadājumi ir. Jādara viss iespējamais, lai situācija attīstītos pozitīvi," uzskata J.Lāčplēsis.

Notikumi Ukrainā un Krievijā, viņaprāt, ir izgaismojuši, cik negatavas ir valsts struktūras, patiesībā nav nekādu mehānismu informatīvās telpas kontrolei, nav pietiekošas koordinācijas starp valsts un pašvaldības struktūrām. "Iedzīvotāji jau savu viedokli veido no informācijas avotiem, ko saņem, tomēr pārsvarā valda noskaņojums – neviens negrib konfliktus. Mūsu cilvēki vairumā ir mūsu valstij lojāli. Nav tik vienkārši, ja kāds iedomāsies destabilizēt situāciju. Protams, ir momenti, kas liek domāt, ka valsts iestādes nav pietiekoši daudz darījušas, lai situācija būtu stabilāka un drošāka. Atsevišķu cilvēku un grupu noskaņojums to parāda. Tomēr, domāju, ka mūsu drošības institūcijas būs spējīgas izdarīt nepieciešamos secinājumus un pieņemt lēmumus, kas veicinās gan stabilitāti, gan drošības sajūtu iedzīvotājiem," saka J.Lāčplēsis.

Visu rakstu lasiet 16. janvāra numurā.