Divu dienu vizītē Daugavpili un Krāslavu apmeklēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.
„Bieži dzirdam, ka Latgale ir vājākais posms Latvijas sabiedrības saliedētībā. Taču vienlaikus mēs esam pieredzējuši, ka tieši no Latgales nāk emocionāli visspēcīgākie cilvēkus saliedējošie impulsi,” pirms gaidāmā izbraukuma uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Lai novērtētu situāciju uz vietas, vizītē uz Latgali kopā ar komisijas priekšsēdētāju Ilmāru Latkovski devās arī komisijas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Judins, komisijas sekretārs Sergejs Mirskis, kā arī tās locekļi Raimonds Bergmanis, Arturs Kaimiņš, Janīna Kursīte, Ingmārs Līdaka, Arvīds Platpers, Ivans Ribakovs, Jānis Upenieks. Uz Latgali devās arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, deputāts Aldis Adamovičs, Latgales plānošanas reģiona attīstības komisijas priekšsēdētāja Alīna Gendele un citi.
Beidzamajos desmit gados Latviju pametuši vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku, t. sk. no Latgales kopš 2004. gada aizbraukuši 80 tūkstoši cilvēku, t. i. – vesela Daugavpils, un tā ir tikai oficiālā statistika. Nelielais dzimstības pieaugums nav iemesls, lai priecātos, jo šos rādītājus nonivelē mirušo un novecojošo iedzīvotāju skaits. A. Adamovičs un Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska atzīmēja, ka atgriežas nedaudzi, laukos galvenokārt tie ir cilvēki, kuriem tur ir vecāki un viņu zemnieku saimniecība. „Strādāt par minimālo algu neviens neatgriezīsies, redzot, cik ļoti labklājības līmenis atšķiras kaut vai Rīgā. Darba alga – tas ir galvenais!” uzsvēra J. Jalinska un kā piemēru minēja celtniecības jomu, kas ir tieši saistīta ar šo problēmu. Pamatojoties uz konkrētu piemēru – novada skolu renovāciju, viņa pastāstīja, ka konkursos uzvarējušās Rīgas firmas kā apakšuzņēmējus algo vietējos, kuriem maksā tā, kā maksā Latgalē. „Kā maksā, tā viņi arī strādā!” saka J. Jalinska. „Ja piedalies konkursā, tad pats arī būvē!” Savukārt Ivans Ribakovs uzskata, ka Latvijas iepirkumu likumi ir jāveido no jauna.
Visu rakstu lasiet 20. janvāra numurā.
