Laika apstākļi ar straujām temperatūras maiņām nelabvēlīgi ietekmē asfalta segumu. Dienā -- gaisa temperatūra virs nulles, lietus, augsts mitruma līmenis, savukārt naktī temperatūra pazeminās, tādējādi ceļu segums tiek pakļauts korozijai. Kad ierastajā vietā izveidojusies bedre, kurā iekrīt ritenis, autovadītāji ceļam veltī kodolīgus un izteiksmīgus komentārus.
Šādā situācijā glābiņš ir aukstā asfalta tehnoloģija. Autovadītāji daudzreiz ir ievērojuši cilvēkus zaļās vestēs, kuri likvidē bedres uz ceļiem.
Aukstā asfalta tehnoloģija nenozīmē, ka materiāls tiek piesaldēts, tieši pretēji, to kārtīgi sasilda. „Aukstais asfalts ar piedevām tiek iebērts bedrē, sasildīts ar gāzes degli un noblietēts. Vēl ir polimērbitumena asfalts, ko izmanto, kad gaisa temperatūra ir -26 grādi. Tas satur polimēru materiālus, kuri reaģē ar vidi un labi nofiksējas.
Ceļu remontdarbi tiek veikti visu gadu. Tehnoloģija mainās atkarībā no laika apstākļiem. Vasarā ceļus remontē ar karsto asfaltu.
Aukstais asfalts tiek izmantots arī uz valsts ceļiem, bet vasarā bedres aizlāpa ar šķembām un bitumena emulsiju, taču šo variantu mēs neizmantojam. Pēc asfalta ieklāšanas no braucamās daļas rūpīgi jānotīra šķembu paliekas, ja tas netiek izdarīts, šķembas nonāk lietus ūdens kanalizācijā un aizdambē to,” ceļu remonta principus skaidro Daugavpils pašvaldības Komunālās saimniecības pārvaldes Tehniskās nodaļas vadītājs Igors Prelatovs.
Visu rakstu lasiet 30. janvāra numurā.
