Silta pirtiņa, zāļu tēja un labs noskaņojums – tie ir galvenie profilakses līdzekļi cīņā ar vīrusiem, uzskata pirtniece Dzintra Abarone. Taču viņa atgādina, ka nopietnu saslimšanu gadījumā gan būtu jādodas pie ārsta, jo tautas līdzekļi vislabāk der profilaksei, kuru vislabāk uzsākt jau vasarā nevis tad, kad vīruss jau kabatā. Pirtniece pamāca, kā pareizi likt lietā pirts priekus un dabas veltes, lai uzturētu labu veselību.
Ziemā pirts esot īsts glābiņš, ja pēc garākas pastaigas piemeties nelāgs drebulis. Tad līdzēs izsildīšanās pirtī, taču tas jādara pareizi – nedrīkst mesties karstā pirtī, bet jāsāk ar mērenu temperatūru (70-80 grādi), izsildoties pakāpeniski un dziļi, bez stresa ķermenim. Pirts var līdzēt apturēt saaukstēšanos, taču gadījumā, ja ir temperatūra vai trokšņi plaušās, tad gan pirts prieki būtu jāatliek.
Ik gadu Dzintra sagatavo vairāk nekā 400 slotiņas, ko sien ne tikai no bērza vai ozola zariem, bet liek lietā arī vītolu, kārklu, apsi, pīlādzi, osi un citus lapu kokus. Galvenais ir ielāgot, ka slotas drīkst siet tikai jaunā un augošā mēnesī, jo vecā un dilstošā sietās slotas metīs lapas. Turpretī augu saknes jāvāc vecā mēnesī.
Ja nav pa rokai lapu koku slotiņas, jo īpaši ziemā, tad var izmantot svaigi vāktus skujkoku zarus. Ar tiem gan ķermeni labāk glāstīt un vēdināt nevis pērt, taču ar priedes zaru var arī spēcīgāk uzsist, pirms tam to apdauzot pret lāvu. Lai pēc skujkoku terapijas āda neizskatītos apsārtusi un sadurstīta, pēriens jābeidz ar lapu slotu. Egles zarus Dzintra iesaka izklāt uz lāvas vai grīdas, tie saglabās siltumu un patīkami smaržos. Pilnai laimei skujkokus var iemērkt traukā gara uzmešanai, turpat pievieno arī saspaidītu ķiploka daiviņu, kas pārsteigs ar neparasto aromātu.
Visu rakstu lasiet 13. februāra numurā.
