„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 27. novembris
Trešdiena
Lauris, Norberts
+5.4 °C
apmācies

Uz Daugavpili atceļojis albuma „Terra Mariana” faksimils

18. februārī Daugavpils Universitātē tika prezentēts unikālā albuma „Terra Mariana. 1186-1888” faksimilizdevums, kura pasaulē vienīgais oriģinālais eksemplārs glabājas Vatikānā Apustuliskajā bibliotēkā. Albuma atkārtotas izdošanas ierosinātāji un komentāru līdzautori ir Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūta zinātnieki, kuri pastāstīja par savu pieredzi izdevuma sagatavošanā. Piedaloties Romas Katoļu Baznīcas arhibīskapam un metropolītam Zbigņevam Stankevičam, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadībai un daudzajiem viesiem, gandrīz desmit kilogramus smagā grāmata tika rūpīgi izsaiņota un novietota uz statīva, bet topošie DU vēsturnieki baltiem cimdiem rokās uzmanīgi šķirstīja vērtīgā izdevuma lappuses.

Pirms 126 gadiem izdotais albums „Terra Mariana. 1186-1888” tika izgatavots vienā eksemplārā un 1889. gadā tika dāvināts Romas pāvestam Leonam XIII viņa priesterības 50. jubilejā. Albuma izveides iniciatore un mecenāte bija grāfiene Marija Pšezdecka no Tīzenhauzenu dzimtas, bet tā galvenais autors bija Latgales vēstures pētnieks Gustavs fon Manteifels. Grāmatā atspoguļota kristīgās ticības vēsture kādreizējā Livonijā, ko mēdza saukt arī par Marijas zemi (latīniski – Terra Mariana).   Tā vāks ir darināts no plānas gaišas kazādas, dekorēts ar pāvesta ģerboni un burtiem zeltā un sudrabā. Albuma lapās ir akvareļi, tintes un tušas zīmējumi, teksts latīņu valodā. Albums ir iespiests Rīgā ap 1888. gadu Kristofa Hefelberga darbnīcā. Izdevuma vizuālo tēlu veidojuši ievērojami Rīgas mākslinieki. Ilustrācijās ir atainotas baznīcas, senās Livonijas pilis, dižciltīgu katoļu dzimtu ģerboņi, zīmogi, bet albuma noslēgumā - Marijas zemes vēsturiskās teritorijas karte.

Viens no projekta dalībniekiem, vēsturnieks Henrihs Soms uzsvēra, ka albumā ir arī Daugavpilij veltītas lappuses, kurās var redzēt kādreizējo Daugavpils dominanti - cietokšņa baznīcu, kas nav saglabājusies.

Visu rakstu lasiet 20. februāra numurā.