Pēc vairākām izmaiņām 18. novembra ielas rekonstrukcijas laikā, kad tika ierīkota apļveida kustība un ieviesti jauni apzīmējumi, daudziem autovadītājiem ir morāli grūti pielāgoties jaunajai kārtībai. Veikto darbu galvenais uzdevums ir ceļu satiksmes drošības nostiprināšana.
Bet vai viss ir atkarīgs no zīmēm un apzīmējumiem? „Latgales Laiks” uzdeva šo jautājumu tiem, kuri tieši saskaras ar avārijas situācijām, - ceļu policijai, aicinot uz sarunu Patruļpolicijas nodaļas priekšnieku Aleksandru Linkeviču.
A.Linkevičs: "Jebkura infrastruktūra ir atkarīga no pašas pilsētas attīstības un padomju perioda atstātā mantojuma. Nedrīkst salīdzināt 70.—80. un pat 90. gadus ar šodienu. Iedzīvotāju relatīvais labklājības līmenis ir daudzkārt pieaudzis – agrāk mašīnu uzskatīja par greznību, sapņoja par to, bet tagad tā ir pieejama gandrīz katram. Automašīna tiešām ir kļuvusi par pārvietošanās līdzekli, pret to vairs neizturas ar agrāko pietāti. Tāpēc arī aug ceļu satiksmes negadījumu skaits.
Pirmais iemesls – rupji noteikumu pārkāpumi. Netiek ievēroti ātruma ierobežojumi, brauc alkohola reibumā utt. Otrais un izplatītākais iemesls – neuzmanība un pavirša attieksme pret saviem, šajā gadījumā -- autovadītāja pienākumiem. Satiksmes intensitāte ir augsta, un šādā situācijā autovadītāji nedrīkst zaudēt uzmanību.
Neuzmanības dēļ notiek muļķīgas avārijas. Lai izveidotos avārijas situācija, pietiek ar 1—2 sekundēm. Priekšā braucošās mašīnas apstājās, jūs bijāt novērsies; īpaši aktuāli tas ir vietās, kur gājēju pārejas netiek regulētas, tad - strauja bremzēšana, un mašīnas, braucot ciešā plūsmā, izveido „ermoņikas”. Tamlīdzīgas avārijas bieži notiek uz gājēju pārejas pie cietuma.
Runājot par ceļa zīmēm un luksoforiem, autovadītājiem ir grūti pārkārtoties, jo līdz ar divu jaunu luksoforu uzstādīšanu 18. novembra ielā ir nojucis „zaļais vilnis”. Pa retam tajā var iekļauties, un autovadītāji sāk „ķert” šo brīdi, lai izbrauktu krustojumus bez apstāšanās. Viņi startē vienā krustojumā, lai paspētu nokļūt nākamajā, tādējādi radot bīstamas situācijas.
Mēs runājām ar domes pārstāvjiem, viņi solīja atjaunot normālu „zaļā viļņa” ritmu, lai autovadītāji nesteigtos, bet, no otras puses, es zinu Rēzeknes pieredzi. Tur speciāli ir izveidota kustības sistēma, lai autovadītājs neieskrietos un brauktu mierīgi: jo mierīgāk viņš brauc, jo mazāk viņam jāstāv nākamajā krustojumā. Šāda sistēma samazina ātrumus.
Kārtīgam autovadītājam nav nekādas atšķirības, ir „zaļais vilnis” vai nav”. Tas vairāk ir atkarīgs no braukšanas kultūras nekā no regulēšanas sistēmas vai infrastruktūras."
Visu rakstu lasiet 17. marta numurā.
