Ne tikai cilvēks ar zāģi un cirvi rokā apdraud Latvijas mežus, bet arī dažādas slimības un kaitēkļi. Šopavasar Valsts meža dienesta speciālisti ir satraukušies par Stropu meža likteni, jo to draud iznīcināt tīkllapsenes.
Dienvidlatgales virsmežniecības inženiere vides aizsardzības jautājumos Tatjana Isaka stāsta, ka pērn rudenī veiktās kaitēkļa kāpuru uzskaitē vienā kvadrātmetrā zemsegas konstatēti vidēji 424 kāpuri, no kuriem 46 % bija pronimfas, kas pavasarī iekūņojas un izlido jau pieaugušas tīkllapsenes izskatā. Tātad šogad no katra kvadrātmetra zemsegas izlidos gandrīz 200 tīkllapsenes, no viena hektāra - 2 miljoni tīkllapseņu, un gandrīz pusmiljards šo kukaiņu kopā no invadētajiem 230 hektāriem. Un tas liecina par to, ka šī vasara būs smags pārbaudījums Stropu meža masīvam.
Kopš Daugavpilī konstatēta kaitēkļa savairošanās, invadētās mežaudzes sistemātiski apseko, uzrauga un monitorē Valsts meža dienesta, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” un Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādes „Komunālās saimniecības pārvalde” darbinieki.
Tatjana Isaka atzīst, ka cīņā ar šo kaitēkli ķīmija nevar tikt lietota, jotā varētu ietekmēt gan pilsētas iedzīvotāju veselību, gan iznīcināt arī citus kukaiņus, putnus un dzīvniekus. Daba iemācījusies pati tikt galā ar šo sērgu, taču cilvēks tai varot tikai nedaudz palīdzēt. Līdz šim labākais ierocis cīņā ar tīkllapseni ir kukaiņēdāji putni, tāpēc audzēs ieteicams izvietot putnu būrus zīlītēm un melnajam mušķērājam. Pēc ornitologu un entomologu ierosinājuma jāizvieto vismaz pieci putnu būri uz hektāru mežaudzes. Pērn pavasarī pašvaldības komunālais dienests Stropu mežā uzstādīja 1150 putnu būrus, no kuriem apdzīvoti tikuši tikai 30%. Šopavasar klāt nākuši vēl 250 būrīši.
Visu rakstu lasiet 14. aprīļa numurā.
