Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 23. septembris
Trešdiena
Vanda, Veneranda, Venija
+14.8 °C
daži mākoņi

Studentu deju ansamblim „Laima” - 60

Jubilejas koncerts notiks Daugavpils teātrī 22. aprīlī plkst. 18.00. Ieeja par ziedojumiem.

Meitas kā liepas un vīri kā ozoli. Gluži kā uguns un ūdens, kas apvienojas emocijām bagātās dejās.

 Dzejniece Anna Rancāne ir teikusi: „„Laima” nevar būt tik veca! „Laima” ir mūžam jauna, smuka un ar garu bizi!". Šajos vārdos skan mūžīgā patiesība, kas iekļauj sevī jauno dejotāju studentisko garu, dejotprieku un degsmi dāvāt sevi skatītājiem. Kolektīva pirmsākumi datējami ar 1955. gadu. Arī pēc 60 gadiem „Laima” joprojām darbojas kā pozitīvās enerģijas lādiņš savu skatītāju iedvesmošanai.

 Studentu deju ansamblis „Laima” aizrauj īstenas mākslas cienītājus gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Šo gadu laikā ir radīti un rādīti daudzi koncertuzvedumi, kuri veidoti no dažādām muzikāli horeogrāfiskām daļām. Spilgtākie no tiem: „Pankūkas”, „Atnāk jauka vasariņa”, Ceriņi baltie”. Savukārt savā 60 gadu jubilejas koncertā „Laima” rādīja trīs dažādos gados izdejotos deju uzvedumus.

 „Riti, riti” (1997) – uzvedums tika rādīts Daugavpils M. Lutera katedrālē starptautiskā teātra festivāla „Dzeltenais dzenis” ietvaros u.c. (Cilvēks un daba, savstarpējā mijiedarbība, ezera dzelmes dziļums, reālās un sirreālās pasaules atspulgs)

 „Pie Dieviņa gari galdi” (2001) – uzvedums tika rādīts „Rīgai 800” dziesmu un deju svētku ieskaņas lieluzvedumā „Četri meti” Dailes teātrī. (Ziema – pārdomu laiks, ziemas saulgrieži, budēļi un ķekatās iešana, nākotnes zīlēšana, jaunu sapņu un ilgošanās laiks)

 Koncerta trešajā daļā ar nosaukumu „Pavasaris” (2014) skatītājiem būs iespēja iepazīties ar dažādu dejas stilu mūsdienīgām interpretācijām. (Grandiozā baroka laikmeta mūzika, gaistošo Parīzes valšu akordeona skaņas, rokenrola pulsējošie ritmi, miglā asaro logs…)

 Tālajā 1955. gadā savu darbību uzsāka neliels dejotāju pulciņš G. Barkovskas vadībā. Savukārt „Laimas” lielais ceļš aizsākās, kolektīvā ienākot Leonīdam Petrovam, kurš ieguldīja tā veidošanā lielu darbu. Viņa vadībā 1965. gadā kolektīvs iegūst savu pašreizējo nosaukumu – Tautas deju ansamblis „Laima”. Tikpat nozīmīgas pēdas tautas deju ansambļa radošajā darbībā ir atstājuši L. Poselis un R. Ērmane.

Kopš 1985. gada par ansambļa māksliniecisko vadītāju kļuva Elmārs Belinskis, kurš turpina šo darbu vēl joprojām.

 „Laima” iepriecina savus skatītājus ar pozitīvām emocijām, studentisku enerģiju un atklātu mīlestību uz deju.