Savulaik gribējusi noskaidrot, kā darbojas telefona sakari, bet tagad ne brīdi nenožēlo, ka pievērsusies cietvielu fizikai. Dejo zumbu, sēņo, ceļo un cep draugiem kūkas. Tik daudzpusīga, interesanta un aizrautīga ir Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta G.Liberta Inovatīvās mikroskopijas centra pētniece, inženierzinātņu maģistre Irēna Mihailova, kas tikko saņēmusi prestižo „L΄Oréal Latvija” stipendiju „Sievietēm zinātnē" ar UNESCO Latvijas Nacionālas komisijas (LNK) un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu.
Irēna kopā ar kolēģiem no Inovatīvās mikroskopijas centra strādā pie saules bateriju efektivitātes uzlabošanas. Pašlaik tās ir ļoti dārgas, tāpēc pieejamas tikai nelielai daļai cilvēku. Plašāka to izmantošana ļautu saudzēt vidi un efektīvi atvieglotu dzīvi. „Pati vienkāršākā saules baterija sastāv no diviem slāņiem – plānām kārtiņām. Vienu no tām mēs varam izveidot adatu veidā, tādu kā ezi, bet ar ļoti sīkām adatiņām, kuru diametrs būtu daudz mazāks par mata diametru. Saules gaismai krītot uz šīm adatām, tiek ierosināti lādiņnesēji, kuri rada elektrisko strāvu saules baterijā. Tā kā adatas ir sīkas, lādiņnesēju ir vairāk, līdz ar to pieaug saules baterijas efektivitāte. Strādājam pie šādu nanostrukturētu pārklājumu sintēzes metožu pilnveidošanas. Nano nozīmē vienu miljardo daļu no metra, to pat ir grūti iztēloties, tāpēc darbam ir nepieciešami mikroskopi. Procesu izpēte, metožu pilnveidošana ir mana darba pamatā,” skaidro I.Mihailova. Šīs struktūras izmanto ne tikai elektronikā – saules elementos, sensoros. Izrādās, šīs sarežģītās un smalkās zinātnes sasniegumu rezultāti ir satopami vai ikkatra cilvēka ikdienā. Cinka oksīda nanodaļiņas tiek plaši pielietotas farmakoloģijā, kosmētikā, īpaši saules aizsargkrēmos, specifisku audumu, antiseptisku materiālu ražošanā.
Visu rakstu lasiet 22. maija numurā.
Foto: M.Morkāns
