Tie svētki nebeidzas un nebeidzas, - savas personālizstādes „Krasts” kataloga atvēršanā 22.maijā Marka Rotko mākslas centrā teica gleznotāja Valda Mežbārde. Izstāžu katalogu izdošana un tikšanās ar māksliniekiem, kuru darbi skatāmi centrā, kļūst par jauku tradīciju. Tā ir iespēja satikt māksliniekus un parunāties brīvā gaisotnē, kas ir pavisam citāda nekā izstāžu atklāšanā, saka M.Rotko mākslas centra direktora vietnieks Māris Čačka.
Lai arī glezna ir vizuāls mākslas darbs, kura izpratne katram skatītājam būs atšķirīga, šādās tikšanās reizēs ir ļoti interesanti dzirdēt paša mākslinieka pārdomas. Valda Mežbārde ir laba stāstītāja, un viņas vārdi ir tikpat tēlaini kā otas triepieni. „Tā ir krasta, smilšu un ūdens burvība… Mēs visi esam mazi smilšu graudiņi, pāri iet vējš un ūdens, un mūsu vairs nav,” saka māksliniece. Ne tikai jūras krasts ir bijis viņas gleznās, bet arī mākslinieces sirds vietas pie Daugavas Naujenē, kur bieži gleznots plenēros. „Ūdens, bezgalība un miers – šādi es varu pasapņot par to, kur vēlos nonākt. Krasts ir vieta, kur cilvēki dodas pastaigās no vienas puses uz otru, tā ir vieta, kur viņi satiekas. Ja izšķiras, atkal aiziet katrs uz savu pusi.”
Visu rakstu lasiet 26. maija numurā.
