Jau pēc pāris dienām sāksies ilgi gaidītās vasaras saulgriežu svinības, kurās neiztikt bez jautras svētku svinēšanas, ugunskuru kurināšanu, atpūtas dabā un peldēšanās. Lai Līgo svētku un Jāņu dienas svinēšanu neaptumšotu nelaime, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sniedz savu versiju par Jāņu ticējumiem un tradīcijām, lai svētki tiktu aizvadīti droši un bez raizēm.
Ikviens īstens līgotājs un Jāņu bērns zina, ka svētkiem ir jāgatavojas laikus, lai pēdējā brīža steigā neaizmirstu būtiskas lietas. Jāņu ticējumos ir noteikts, ka labklājība visa gada garumā pavadīs tos, kuri pirms došanās uz Līgo svētku svinībām atkārtoti pārbaudīs, vai visi ūdens krāni ir aizgriezti un gludeklis izslēgts.
Daudzi Līgo dienu dodas svinēt brīvā dabā pie radiem un draugiem. Ja iegaumēsiet svinību vietas adresi un apkārtni, tad, zvanot uz tālruņa numuru 112, Jūs bez minstināšanās varēsiet nosaukt savu atrašanās vietu un ugunsdzēsēji glābēji, mediķi vai policisti ātri atsteigsies palīgā.
Ierodoties svētku svinēšanas vietā, iesakām uzreiz drošā vietā nolikt mājas un automašīnas atslēgas, lai pēc svētkiem tiekat atpakaļ mājās. Pēc tam var sākties gatavošanās Līgo svinībām ar svinību vietas rotāšanu un iekārtošanu. Piemēram, Jāņu zāļu lasīšana un vainagu pīšana ir viena no svarīgākajām Līgo svētku dienas tradīcijām. Ticējumi vēsta, ka, ja dodoties pēc ziediem, meijām un ozola zariem, ņemsiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu, ūdeni un kādu līdzgaitnieku, tad varēsiet neapmaldoties atrast atpakaļceļu, pārnest mājās visas Jāņu zāles un nenokavēt svinības.
Jāņu naktī Latvijā tiek dedzināti neskaitāmi ugunskuri, lai tie līgotājiem sniegtu gaismu no saules rieta līdz lēktam. Kādā Jāņu ticējumā ir teikts, ka veselu gadu veiksme pavadīs tos līgotājus, kuri Jāņu ugunskura vietu mācēs sagatavot pēc visām sentēvu un ugunsdzēsēju tradīcijām. VUGD skaidro, ka galvenais ir atrast īsto un pareizo vietu šim Līgo svētku galvenajam simbolam – tā, lai tas visus apgaismo un silda, bet neko nenodedzina! Jāņu ugunskurs ir jākurina drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem, piemēram, kādā klajā vietā, tomēr nekādā gadījumā mežā. Kad īstā ugunskura kurināšanas vieta ir atrasta, tai apkārt jāapliek akmeņi vai jāaprok zeme, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli un krūmiem. Lai ugunskurs būtu gaišāks, tas jādedzina tikai ar malku, savādāk melni dūmi, nelaba smaka un operatīvo dienestu bākugunis sagaidīs tos, kuri ugunskurā dedzinās riepas, plastmasas pudeles un dažādus sadzīves atkritumus. VUGD iesaka pie ugunskura blakus novietot spaini ar ūdeni, jo ar to varēs nodzēst ugunskuru, kad visi līgotāji dosies pie miera, vai arī ūdens palīdzēs atveldzēt kādu sakarsušu līgotāju.
Tautas ticējumi paredz, ka Līgo svētku svinības nav iedomājamas bez Jāņu siera, kvasa un labi iemarinēta šašlika. Sentēvu gudrības māca, ka gaļa (vai desiņas) sanāk sulīga un garšīga tikai tad, ja tā tiek cepta uz stabilas virsmas novietota grila, kas atrodas drošā attālumā no ēkām un kokiem. Grils ir jāmāk arī pareizi iekurināt – sākotnēji ar speciāli šim mērķim paredzētu degšķīdrumu ir jāaplej kurināmais, jāpagaida, kad tas sasūcas, uzmanīgi jāaizdedzina un tikai tad jācep uz tā gaļa.
Līgo dienā daudzi līgotāji dodas arī uz pirti, lai svētkos lustētos tīri un balti. Aicinām pirtis kurināt tā, lai tās nepārvērstos par lieliem Jāņu ugunskuriem. Jāņu ticējumos ir izteikts brīdinājums, ka tie līgotāji, kuri dosies uz pirti vai arī peldēties pēc alus nobaudīšanas, sabojās veselību un apdraudēs savu dzīvību. Ar alus radīto reibumu galvā var likties, ka ne vien jūra ir līdz ceļiem, bet arī visas pārējās ūdenstilpnes. VUGD novērojumi liecina, ka pārdrošie un nesaprātīgie peldētāji, kā arī laivotāji, kuri dodas ūdenī bez glābšanas vestēm, var sabojāt vairākus desmitus Līgo svētku svinību. Jāņu tradīcijas stingri nosaka – ja gribi visus līgotājus redzēt arī Jāņu dienas rītā, tad neļauj draugam jautrā prātā un it sevišķi naktī doties peldēties vai laivot!
Tad, kad Līgo svētku svinības rit pilnā sparā, Jāņu bērni gatavi lēkt pāri ugunskuram. Izsenis ir noteikts, ka pār ugunskuram var lēkt tikai tie līgotāji, kuri ir vismaz 18 gadus veci, pirms tam nav baudījuši kādu stiprāku dzērienu un sev mugurā nav uzvilkuši sintētiskas vai plandošas drēbes.
Tiem, kuri Jāņu naktī dodas papardes ziedu meklējumos, ticējumos teikts, ka dziļi mežos papardes nemaz neaug, tāpēc pirms došanās iesakām skaļi paziņot papardes augšanas vietas, lai apmaldīšanās gadījumā pārējie zinātu, kur Jūs meklēt. Ja nu tomēr klusībā un vienatnē esat izlēmis, ka dosieties mežā papardes ziedu lūkoties, tad paņemiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu un lukturīti.
Vieni no azartiskākajiem līgotājiem ir tie, kuri svētkus svin pilsētā. Tomēr ticējumi vēsta, ka ugunsnelaimes var piemeklēt tos, kuri mēģinās Jāņu ugunskurus dedzināt atkritumu tvertnēs vai cept gaļu uz balkona – degošie atkritumi noteikti sabojās blakus esošās svinības, bet grils uz balkona piedūmos apkārtni un, iespējams, arī aizdedzinās blakus esošo kaimiņu balkonus. VUGD iesaka pilsētniekiem Jāņu svinēšanai pieiet radoši un iztikt bez lēkšanas pār degošām miskastēm un netīša Jāņu ugunskura izveidošanas uz kaimiņu balkoniem.
Visu Līgo svētku un Jāņu dienas svinību laikā nedrīkst aizmirst par bērniem – viņi šos svētkus nereti gaida vairāk par citiem. Redzot kā pieaugušie gatavojas jautrai līgošanai, bērniem šķiet, ka arī viņiem šajā dienā ir ļauts padraiskoties. Tradīcijas un ticējumi nosaka, ka, lai mājās valdītu saticība un miers, Līgo svētkos bērniem ir jāuztic vainagu pīšana un galda klāšana, nevis ugunskuru kurināšana un gaļas cepšana. Jautra līgošana būs garantēta, ja bērni visu laiku būs vecāku redzeslokā.
Ja tomēr sentēvu tradīcijas un ticējumus nav izdevies ievērot vai arī notikusi kāda cita nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet uz tālruni 112!
VUGD novēl ikvienam ievērot augstāk minētās Līgo svētku un Jāņu dienas tradīcijas un svētkus aizvadīt droši!
