Latgalē pieaug objektu skaits, kas ir pieejami cilvēkiem ar invaliditāti
Apsekojot 30 Latgales pilsētas, tikai 200 no 5000 reģiona objektiem ir pieejami vai daļēji pieejami cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tā secināts šī gada vides pieejamības apsekošanas projekta Mapeirons ietvaros. Par “draudzīgāko” Latgales pilsētu tika atzīta Rēzekne, kas ar katru gadu kļūst arvien pieejamāka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Šogad lielākā uzmanība tika pievērsta tūrisma objektiem, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu pieejamībai. Secināts, ka vispieejamākās ir kultūras iestādes – teātri, tautas nami, izstāžu zāles un citas sabiedriskās ēkas. Mapeirons projekta vides pieejamības speciālisti novērtēja, ka kultūras nami ir pieejami vai daļēji pieejami teju katrā Latgales pašvaldībā. Tas ir saistīts ar faktu, ka aizvien vairāk pašvaldību un valsts iestāžu koncentrē savu darbību apvienotās telpās, proti, ir viena ēka, kurā cilvēks var saņemt dažādus valsts un pašvaldības pakalpojumus.
“Diemžēl jāatzīst, ka gandrīz visās Latgales pilsētās, novirzoties no centrālajām ielām, pieejamus objektus atrast ir visai sarežģīti, tādēļ mazie piemāju veikali un citas iestādes, kas neatrodas pilsētu centros, ļoti retos gadījumos ir pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Par “draudzīgu” pilsētu Latgales reģionā šogad atzinām Rēzekni, kur cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pieejamo vietu kļūst arvien vairāk, taču tas lielā mērā ir tādēļ, ka vietējie iedzīvotāji ar kustību traucējumiem aktīvi iesaistās pilsētvides plānošanā un konsultē pašvaldību par to, kā tieši vajadzētu risināt pieejamības jautājumus dažādos objektos,” stāsta Ivars Balodis, Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs.
Biežākais iemesls, kādēļ ēka nav pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir vides pieejamības kritēriju nezināšana un izpratnes trūkums par to mērķiem. Piemēram, kādā Dagdas pašvaldības ēkā ir izveidota uzbrauktuve ar 25% slīpumu, kas piecas reizes pārsniedz Latvijā noteikto būvnormatīvu normu – cilvēks ratiņkrēslā nebūs spējīgs uzbraukt pa tik stāvu uzbrauktuvi.
Kritēriji vides pieejamības apsekošanai ir visai vienkārši, taču ikvienam no tiem ir sava specifika un standarti. “Sākumā tiek vērtēta piekļuve ēkai - kādas ir ietves pie konkrētās ēkas, vai cilvēkiem ar invaliditāti ir paredzēta stāvvieta. Tālāk apskatām iekļūšanu ēkā - vai ir skaidras norādes, uzbrauktuve, vai galvenā ieeja ir pieejama, vai arī cilvēkiem ar invaliditāti jāiet no sētas puses. Iekštelpās apskatām gan durvju platumus, gan labierīcības, apgaismojumu, norādes un audio risinājumu pieejamību, kas nepieciešami, lai cilvēki ar dažāda veida invaliditāti varētu ne vien iekļūt ēkā, bet arī ērti justies tajā,” skaidro Tālis Bērziņš, Mapeirons projekta vides pieejamības speciālists.
Pilnībā un daļēji pieejamie vides objekti – ēdināšanas, kultūras, medicīnas, sabiedriskās iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas, transporta pakalpojumi un citi ir apkopoti pirmajā vides pieejamības mobilajā aplikācijā Mapeirons, kas pieejama mājas lapā www.mapeirons.lv , Google Play un AppStore. Plašāka informācija Mapeirons mājaslapā www.mapeirons.lv.
Vairāk informācijas:
Juliana Maniševa
Tālr.: +371 29784612
E-pasts: juliana@deepwhite.lv
