Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece 14. un 15. augustā apmeklēja Aglonu, kur piedalījās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas svētkos. Starplaikā starp pasākumiem I. Mūrniece atbildēja uz „Latgales Laika” jautājumiem.
--Sabiedrība, tostarp politiķi, nav rimušies diskutēt, ko Latvijai darīt ar bēgļiem. Kāds ir jūsu redzējums?
Valdība ir pieņēmusi šo lēmumu par 250 bēgļu uzņemšanu, apejot diskusijas Saeima, kas nav pareizi. Par to ir bijušas garas diskusijas koalīcijā, par to ir diskutējuši arī Saeimas deputāti. Bet ne Saeimas deputātiem, ne arī sabiedrībai kopumā nav skaidrības, kā šis jautājums tiks risināts. Joprojām ir jautājumi, uz kuriem nav atbildes gan Latvijas valdībai, kuri ir devusi solījumu Eiropas Komisijai par bēgļu uzņemšanu, gan arī pašai Eiropas Komisijai, kura šobrīd mehāniski dala bēgļus pa dažādām valstīm, bet nav koncentrējusies uz ilgtermiņa risinājumiem. Jo nav iespējams pusi Āfrikas pārcelt uz Eiropu un cerēt, ka situācija būs atrisināta. Slikti ir tas, ka Latvijas valdība ir īstenojusi tādu kā strausa politiku, īsti izvairoties runāt ar sabiedrību. Un, ja nav skaidrojumi sabiedrībai, ja nav atbildes uz aktuāliem jautājumiem, tad rezultāts ir sabiedrības uzticības politiķiem mazināšanās. Ir jābūt aktīvām diskusijām gan ar Saeimas deputātiem plenārsēdēs, gan ar sabiedrību.
Šobrīd Iekšlietu ministrijā ir izveidota darba grupa, kas centīsies risināt šos jautājumus, tā ir skriešana pakaļ aizejošajam vilcienam, bet labāk, lai tas tiek darīts ar novēlošanos, nevis, ka tas netiek darīts nemaz.
--Nāk 1. septembris, sāksies jaunais skolas gads. Izglītības un zinātnes ministrijai ir priekšlikums vidusskolās noteikt 12 bērnu skaitu 10. klasē. Šī prasība būs nāves spriedums daudzām lauku vidusskolām. Kādu jūs saskatāt glābējsalmiņu lauku skolām?
Šis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais projekts jāvērtē ļoti nopietni. Diskusijas nav iegājušas finiša taisnē, esmu pārliecināta, ka septembrī, kad sāks strādāt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, šis plāns tiks rūpīgi vērtēts. Jāsamēro tas, no vienas puses, cik ir efektīva ir skolu sistēma, un, no otras puses, jāņem vērā tas, ka skolas ir reģionālie centri, kas uztur kultūras dzīvi, uztur dzīvību novadā. Ja jaunieši aizplūst no konkrētā vietas, novada, tad arī ģimenes dodas projām, un tad tajā apdzīvotajā vietā divi sirmi vecīši rosās pa dārzu, un, labākajā gadījumā, bērni un mazbērni atbrauc ciemos.
