Sācies jaunais mācību gads un, neatkarīgi no bērna vecuma, vecākiem šis ir stresa pilns periods. Īpaši pārdzīvo vecāki, kuru bērni sāk iet skolā vai maina izglītības iestādi. Viņi domā, kā viņu bērns spēs adaptēties jaunajos apstākļos, saprasties ar skolotāju un vienaudžiem. Par to, kā iespējami nesāpīgāk pārdzīvot šo laiku, noskaņot bērnu un sevi pozitīvi un pierast pie domas, ka skola – tas ir labi, stāsta „Latgales Laika” lasītājiem jau pazīstamā Izglītības pārvaldes psiholoģe Linda Vingre.
„Adaptācija skolā ir aktuāla katru gadu, neatkarīgi no tā, cik skolēnam ir gadu,” saka psiholoģe. „Svarīgi ir saprast, ka procesā iesaistītas trīs puses – bērns, vecāki un skolotājs, un arī viņam nav viegli. Dažkārt vecāki bērnu uzreiz „iemet” mācību procesā, uzspiežot viņam ne tikai pamatnodarbības, bet arī daudzus pulciņus. Tomēr iesaistīšanās mācībās ir lēns, pakāpenisks process, bērns ir jāsagatavo, kā arī jāsagatavojas pašam. Lai apmierinātu savas ambīcijas, nevajag atdot bērnu dažādos pulciņos, kuri viņam var būt neinteresanti, labāk pavērot, kas bērnu interesē, un apspriest ar viņu, kā ar pieaugušu, iespējas ar kaut ko nodarboties.”
Pat ja bērns to neizrāda, vecākiem viņa dzīvē ir noteicošā loma un vecāku viedoklis bērnam ir ļoti svarīgs. Ļoti bieži vecāki, atnākot mājās, „nolaiž tvaiku”, sakot, ka viņu darbs ir katorga, viņiem tas nepatīk, bet velta tam, kā mēdz teikt, savas dzīves labākos gadus. Vēl jo vairāk, daudzkārt šādi vārdi tiek adresēti skolai, ja, piemēram, bērns saņēmis sliktu atzīmi. Bērns to visu dzird, un viņam izveidojas noteikts priekšstats par skolu, par darba vietu, kur jāveic kādi pienākumi.
Tāpēc psiholoģe iesaka nerunāt par darbu un skolu negatīvi, vai arī pārspriest to, kad bērns nedzird. Savā darbā psiholoģe ļoti bieži saskaras ar ģimenēm, kurās par darbu un mācībām runā tikai negatīvi.
Visu rakstu lasiet 4. septembra numurā.
Komentāri