„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. novembris
Piektdiena
Ignats, Virgīnija
+2.9 °C
apmācies

Aizgājušie ir kopā ar mums, kamēr viņus atceras

Daugavpilī ir daudz vietu, kas saistītas ar ebreju vēsturi, un, diemžēl, tās visas atgādina par kara laikā notikušajām traģēdijām. 6. septembrī pilsētā tika atklāts vēl viens nozīmīgs objekts – Daugavpils geto gūstekņiem veltīta piemiņas zīme.

Pie šosejas virzienā no Daugavpils uz Medumiem un Lietuvu kreisajā pusē iepretim Daugavgrīvas cietumam kļavas ēnā tagad atrodas liels akmens piemineklis, uzraksts uz kura liecina – no 1941. gada 15. jūlija līdz 1942. gada 1. maijam šeit atradās Daugavpils geto. Nepilna gada laikā tur aizgāja bojā aptuveni 14 000 ebreju, izdzīvot izdevās tikai simts cilvēkiem. Pētnieks, grāmatu par ebreju tautas vēsturi Daugavpilī un Latgalē autors, ebreju kopienas valdes loceklis un muzeja „Ebreji Daugavpilī un Latgalē” vadītājs Josifs Ročko pastāstīja „Latgales Laikam”, ka Daugavpils geto izdevies izdzīvot viņa tēvam, kas ebreju genocīda laikā zaudēja visu savu pirmo ģimeni – sievu, divus bērnus un tēvu. Daugavpilī palikuši četri ebreji, kuru tuviniekiem izdevies izglābties no Daugavpils geto nāves ķetnām, savukārt Latvijā palicis tikai viens cilvēks, kas tajā izdzīvoja, bet visā pasaulē tādi ir ne vairāk kā desmit cilvēki.

Josifs Ročko un ebreju kopienas priekšsēdētājs Hanons Šperlings pastāstīja, ka pieminekļa ideja radās jau sen, bet atklāšanu nolēma sarīkot šogad, kad tiek atzīmēta 70. gadskārta kopš Otrā pasaules kara beigām. Turklāt drīz iestāsies ebreju Jaunais gads – Roš Ašans. Pirms svētkiem pieņemts atcerēties mirušos, bojāgājušos un apmeklēt viņu kapus, jo, kā teica J. Ročko, kamēr ir dzīvie, kuri piemin mirušos, viņiem viņsaulē ir vieglāk, bet viņu dvēseles vēl dzīvo kopā ar mums.

Visu rakstu lasiet 8. septembra numurā.