Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 20. septembris
Svētdiena
Ginters, Guntra, Marianna
+14.5 °C
nedaudz mākoņains

Kas bija Raiņa Mēness meitiņa?

Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gadā šodien, 11. septembrī, un tuvākajās dienās Dzejas dienu pasākumos visā Latvijā piemin Raini un skan viņa dzejas rindas. „Dzeja nemelo!” – šāda ir 2015. gada Dzejas dienu devīze. Visintīmākais literatūras veids nevar tapt bez dziļa līdzpārdzīvojuma, tāpēc lirikas tēli piedzīvo visvairāk minējumu par konkrētu saistību ar autora personīgās dzīves norisēm, kā arī leģendas par dzejā pieminētajām būtnēm laika ritējumā izrādās daudz dzīvīgākas un sabiedrības noskaņojumam pielāgoties spējīgākas par pašiem literārajiem darbiem. Viens no šādiem tēliem Raiņa dzīvē un daiļradē ir Mēness meitiņa.

„Cik labi, ka jūs par to rakstīsiet!” – saka Raiņa mājas Berķenelē direktore Inese Bērziņa. Jo muzeja apmeklētāji, vaicāti, vai zinot Mēness meitiņu, gandrīz visi kā viens pārliecinoši atbild, ka zinot gan - tā taču Olga Kliģere! Jā, šī ir viszināmākā no Raiņa mūža otrās puses romantisko ilgu un cerību jaunavīgajiem iemiesojumiem, sauktām arī par Mēness meitiņām savas jaunības dailes dēļ, un attiecības ar viņu esot sagādājušas Aspazijai daudz rūgtu brīžu. „Bet tā nav,” turpina I. Bērziņa, jo īstā Mēness meitiņa, Raiņa dzejas prototips esot Ida Apsāne (1867 – 1887), Raiņa bērnības pirmās mīlestības jūtu objekts.

Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedras docents, filoloģijas zinātņu doktors, dzejnieks Valentīns Lukaševičs uzskata, ka Raiņa Mēness meitiņa tomēr ir ideāls, dzejnieka izveidots sievietes koptēls, kas radies, saliekot kopā izsapņoto, romantizēto, izlasīto, paņemot kaut ko vienas, kaut ko – no citas. „Pārzinot Raiņa daiļradi, varu teikt, ka diez vai viņš bija tāds reālists vai naturālists, lai attēlotu vienu konkrētu sievieti."

Visu rakstu lasiet 11. septembra numurā.

Foto: Baltkrievu mākslinieka Jurija Fursa mākslas objekts "Mēness meitiņa" pie Raiņa mājas Berķenelē