Autobusu biļešu cenu izlīdzināšana pasažieriem ir radījusi neizpratni. Piemēram, daudzi vecāka gadagājuma cilvēki reizi mēnesī ar piepilsētas autobusu brauc no Vecstropiem uz Krauju, lai samaksātu komunālo pakalpojumu rēķinus. Arī pensionāri, kuri apmeklē Dienas centru Vestropos, bieži izmanto piepilsētas mikroautobusus. Satiksme ir laba, nokļūšana ir ērta, saka sirmgalvji, tomēr no 1. oktobra par vienas pieturas braucienu no Vecstropiem līdz Kraujai un no Ceļinieku ciemata līdz Vecstropiem vai dažas pieturas tālākajam Apavu kombinātam piepilsētas autobusā ierasto 45 centu vietā tagad ir jāmaksā 60. Arī no Daugavpils līdz Kalkūnei vai „Žabo”, arī no Kalkūnes līdz Randenei vai „Žabo” piepilsētas autobusā biļetes cena pieaugusi līdz 60 centiem.
Valsts SIA „Autotransporta direkcija” skaidro, ka šāda cena ir ieviesta pilsētas teritorijā, lai novērstu piepilsētas un pilsētas autobusu konkurenci. Iedzīvotāji neiebilst pret autobusu biļešu cenu izlīdzināšanu, taču viņiem nav saprotams, kāpēc pilsētas tarifs ir piemērots pieturām Krauja, Vecstropi, Kalkūni un Randene, kas atrodas Daugavpils novadā - lauku teritorijā.
Valsts SIA „Autotransporta direkcijas” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, tiekoties ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, stāstīja, ka tarifu vienādošana notiek tāpēc, lai iedzīvotāji jebkurā vietā Latvijā maksātu pēc vienādiem principiem. Republikas nozīmes pilsētās, tātad arī Daugavpilī un 10,5 km rādiusā ap to ir noteikts 60 centu tarifs. K. Godiņš paskaidroja: „Maksa braucienam līdz konkrētām pieturvietām ārpus Daugavpils ir līdzvērtīga republikas pilsētām piemērotajai minimālajai braukšanas maksai un nav strikti noteikta saskaņā ar pilsētas administratīvo teritoriju. Tas, ka kādā konkrētā pieturvietā vai ielā netiek uzņemti un izlaisti pilsētas sabiedriskā transporta pasažieri, nenozīmē, ka tiks veidoti izņēmumi un ka maksa varētu tikt samazināta, jo attiecīgās pieturvietas atrodas zonā, kur pasažieru pārvadājumus veic pilsētas sabiedriskais transports. Ja mēs vadītos nevis pēc zonu principa, bet pēc konkrētām ielām vai pieturvietām, tad mēs atgrieztos pie vecās kārtības, kad reģionālajos maršrutos pastāvēja 24 dažādi tarifi un tas bija ne tikai sarežģīti pārvadātājiem, bet arī nevienlīdzīgi pret pasažieriem.”
Visu rakstu lasiet 27. oktobra numurā.
