Palienu jeb bioloģiski vērtīgās pļavas ir Ilūkstes novada lepnums. To bieži uzsver gan pašvaldība, gan Dabas aizsardzības pārvaldes un Vides fonda aktīvisti, kuru darba rezultātā tur atkal ligzdo griezes un Dviete tek savā senajā gultnē. Zemes īpašnieki Dvietes pagastā gan nav vienisprātis par to apsaimniekošanu, tomēr lielākā daļa piemāju un zemnieku saimniecību īpašnieku saka, ka, saimniekojot bioloģiski vērtīgajās pļavās, viņi valsts noteikto ierobežojumu dēļ biežāk esot zaudētāji nevis ieguvēji.
Aktīvais zemnieks Guntars Cepurītis iestājas par Dabas parku likumu, kurā būtu noteikta valsts un zemes īpašnieku atbildība. Viņš pastāstīja: „Palienu pļavās saimniekoju jau 10 gadus, man ir 120 ha zemes, no tiem 85 ha esmu atdevis savvaļas lopu ganībām. Pa šo laiku valsts 7 reizes ir mainījusi likumdošanu. Zemnieks aizņemtības dēļ nevar izsekot līdzi. Turklāt zemniekam ir 5 gadu saistības ar valsti, tikmēr tā katru gadu dara ko citu."
LAD zemniekam liek septembrī apļaut ganības, tāpēc lopiem vēlāk nav zāles, ko ēst. G.Cepurītis parādīja aplokus, kur zirgi un govis ir noēduši pat to zāli, kas atrodas ārpus aploka, cik tālu varējusi aizsniegt mēle. „Vai tie ir savvaļas dzīvnieki, ja tiem ir vajadzīgi papildus 2000 siena ruļļi? Ja palienu pļavas neapļautu, dzīvnieki vienmēr būtu paēduši. To visu esmu rakstījis vēstulēs, stāstījis diskusijās un televīzijā, bet atbilde ir viena - mēs lemsim," stāsta zemnieks.
Visu rakstu lasiet 17. novembra numurā.
