Lauku ārsts ir īpaša profesija. Dakteris laukos ne tikai ārstē fiziskas kaites, bet arī cilvēku dvēseles. Kā uzsver Lidija Volkova, laukos cilvēki nesūdzas par kaitēm un problēmām, viņi nāk, lai vienkārši un neuzbāzīgi pastāstītu to, kas viņus satrauc.
Arī Lidijas Volkovas dzīvesstāsts ir īpašas uzmanības vērts. Jau piecpadsmit gadus viņa strādā par ģimenes ārsti Skrudalienas pagasta Silenē, bet viņas ceļš uz šejieni bija ilgs un šķēršļu pilns. Grūtības viņu nekad nav biedējušas, bet gan iemācījušas pazīt cilvēkus un gūt noderīgu mācību.
Kāda ir pilsētas un lauku pacienta galvenā atšķirība? Laucinieki bija izmanto „drāts telefona” informāciju, saka ārste, un bieži vien, atnākot pie viņas, saka: „Iedodiet man to pašu, ko kaimiņienei, viņai palīdzēja.” Tad ārstam nākas pacietīgi skaidrot, ka šīs zāles var nevis palīdzēt, bet kaitēt. Dažkārt viņa pārsteidz savus pacientus, runājot par senām kaitēm, par kurām viņi sūdzējušies pirms pieciem gadiem. Lidija Volkova vienmēr iesaka saviem pacientiem un paziņām laikus vērsties pie ārsta, lai neielaistu slimības. Runājot par ēšanu, pamatnoteikums ir mērenība. „Mūsu organisms vienmēr pasaka priekšā, kā mums trūkst. Nevajag pārspīlēt, pārslogot savus orgānus. Jāēd tas, ko gribas, bet mērenos daudzumos. Diētām es neticu,” saka ārste.
Visu rakstu lasiet 15. decembra numurā.
