Skanot dāmu saksofonu kvarteta „N[ex]t move” izpildītajai mūzikai, 26. februārī Daugavpils Marko Rotko mākslas centrā tika atklāta izstāde „Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda”, kurā var aplūkot pagājušā gadsimta sešdesmito gadu priekšmetus - keramikas un porcelāna traukus un figūras, tekstilijas un grafiku.
Izstādes kuratore Sandra Krastiņa atzina, ka katrā vietā šī ekspozīcija iegūst savu elpu, bet tieši Marka Rotko centrā izdevies panākt vislielāko efektu. Visi izstādē redzamie eksponāti esot izmantojami sadzīvē, bet tolaik bijis jaunums. „Latvijas vide, neskatoties uz padomju laiku, tomēr ir dzīvojusi līdzi pasaules pulsam. Tas ir mūsu mantojums,” par izstādes eksponātiem stāsta S. Krastiņa. Tieši 1960. gados Padomju savienībā, tostarp Latvijā, jūtami pieauga mākslinieka noformētāja loma rūpniecībā. Sadarbībā ar inženieri konstruktoru un tehnologu, lietojot modernos materiālus, viņam bija jārada mākslinieciski kvalitatīvi plaša patēriņa preču paraugi, kas atbilstu masveida ražošanas prasībām, pasaules standartiem un aktuālām modes vēsmām. Šādi augsti kritēriji tika izvirzīti arī lietišķai grafikai. Kļuva aktuāli veidot vienotu grafiskā noformējuma paketi – top daudzu uzņēmumu un veikalu firmas zīmes, iepakojumu dizains, kas veicināja gan produkcijas, gan pašas iestādes atpazīstamību sabiedrībā. Šīs desmitgades sadzīves priekšmetiem ir raksturīgas neordināras formas, ko papildina spilgti krāsu salikumi un ģeometriski stilizēts zīmējums. Arī tā laika keramika, porcelāns un tekstilmāksla atspoguļo šīs tendences. Darbu kompozīcijās plaši tika pielietots izteikti lineārs zīmējums abstrahētu dabas tēlu radīšanai. Šādu pavērsienu sekmējušas politiskā klimata izmaiņas PSRS – tā saucamais Hruščova „atkusnis”, kad māksliniekam tika piešķirta nosacīti brīvāka iespēja radoši izpausties visās mākslas nozarēs.
Visu rakstu lasiet 4. marta numurā.
