Aglonas saimnieces Vijas Kudiņas maizes ceptuvē pirms Lieldienām top dažādi svētku gardumi – cepumi, pīrāgi, kuliči, kliņģeri, īpašie smilšu mīklas Lieldienu zaķi un, protams, maize, kuras smarža vilina iekšā jau uz durvju sliekšņa.
Kopš bērnu dienām Lieldienas viņai saistās ar braukšanu zirga pajūgā uz baznīcu. Svētku rītā vecāki abām ar māsu neesot devuši brokastis, bet līdzi uz baznīcu ņēmuši svētīt olas un maizi. Meitenes nevarējušas vien sagaidīt, kad beigsies dievkalpojums, lai beidzot kopā ar vecākiem apmestos baznīcas dārzā un gardu muti notiesātu līdzpaņemto mielastu. Uz to brīdi šķitis, ka nav nekā gardāka. Lieldienas viņai kopš bērnības saistās arī ar vasaras sākumu. „Kas par to, ka darba būs daudz, ka mamma liks kartupeļu vai biešu vagā, ka siens būs jāgrābj? Toties ir brīvības sajūta, var skriet ārā no rīta līdz vakaram,” saka Vija.
Gluži kā mazā Annele rakstnieces Annas Brigaderes triloģijā „Dievs. Daba. Darbs.” jutusies arī viņa bērnībā, jo gaidījusi svētdienas, kad vecākiem būs no darba brīvākas rokas. Vija atceras, ka tēvs, atnācis saguris no smagiem lauku darbiem, allaž ierausis meitas sev klēpī un samīļojis. Lieldienās Vija gaida sabraucam ciemos savus bērnus. Tad galdā tiks liktas sīpolu mizās krāsotas olas un dažādi gardumi. Šajos svētkos viņas saimē galdā vienmēr esot biezpiens, maize un kāds pīrāgs. Pasniedzot ēdienu, Vija tam pārmet krustu, tādejādi svētījot ēdājus. Īpaša enerģētika esot arī traukiem, ko viņa glabā no paaudzes paaudzē. Vija uzsver, ka ne jau ēdieni svētkos ir galvenais, bet vide apkārt un prieks par kopā būšanu. Viņai pats svarīgākais ir ģimeniskums, ko novēl izbaudīt ikvienam.
Visu rakstu lasiet 24. marta numurā.
Komentāri