Inga Gaščuka ar veterinārārsta asistenta diplomu, zināšanām un prasmēm ir atgriezusies Dubnā, palīdz vecāku bioloģiskajā piena lopkopības, dārzkopības un mājražošanas saimniecībā „Puriņi”. Taču, lai nopelnītu labu algu, viņa pamatdarbā strādā zooveikalā un veterinārajā aptiekā Daugavpilī. Inga veterinārmedicīnu uzskata par ļoti pieprasītu profesiju, tomēr esot vairāki šķēršļi, kas traucē jaunajiem speciālistiem atrast darbu laukos.
Pieredzes trūkums ir galvenais klupšanas akmens. „Kad skolu absolventi meklē darbu, atbilde visur ir viena un tā pati -- mums ir vajadzīgs tāds, kas prot un zina visu. Ja veterinārārsta asistentam ļautu ne tikai strādāt vetārsta paspārnē vai klīnikā, vai kā apsēklošanas tehniķim, bet ļautu arī praktizēt patstāvīgi, tad viņam šī pieredze rastos. Diemžēl, likumdošana nenosaka šādu pastāvīgu darbu. Tāpēc es nekonsultēju citas saimniecības, lai gan kā veterinārārsta asistente daru to pašu, ko ārsts. Manuprāt, asistentiem pēc 3-5 praktiskā darba gadiem automātiski varētu piešķirt vetārsta licenci. Šobrīd jaunieši ar arodskolas izglītību strādā veterinārajās aptiekās vai par apsēklošanas tehniķiem, vai arī maina profesiju,” pastāstīja I. Gaščuka.
Visu rakstu lasiet 31. maija numurā.
