Karavīru kapsētas ir tikpat nozīmīgas kā pašvaldību un draudžu kapi, tāpēc tās ir jāuztur kārtībā, uzsver Daugavpils novada domes Kultūras pārvaldes Kultūras mantojuma daļas vadītāja Brigita Madelāne.
„Pagājušajā gadā mums bija diskusija ar kādu biedrību un pagastu pārvaldēm, vai mirušo karavīru pārapbedīšana ir jāsaskaņo ar pagasta pārvaldi un novada pašvaldību. Biedrība atrada un pārraka Pirmā pasaules kara krievu armijas karavīru kapus, kur bija gandrīz 700 apbedījumi. Darbi bija saskaņoti tikai ar Latvijas Brāļu kapu komiteju, taču biedrība nebija konsultējusies ar pašvaldību, vai drīkst to darīt. Kapsēta, ieaugusi sūnās, atradās mežā, tā nebija kopta kopš kara laika. Biedrība izraktās karavīru mirstīgās atliekas vēlāk pārapbedīja labiekārtotā kapsētā. Tā zinot vēl vismaz divas citas neapzinātas kapsētas. Joprojām ir aktuāls jautājums, kas atbild par karavīru kapu pētīšanu, labiekārtošanu un uzturēšanu. Jau padomju laikā Otrā pasaules kara kapi bija izpētīti un apzināti, bet Pirmā pasaules kara krievu karavīru kapsētas sāka pētīt tikai mūsdienās,” teica B. Madelāne.
Daugavpils novada dome no 1997. gada sadarbojas ar Vācijas brāļu kapu komiteju Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapsētu atjaunošanā un sakopšanā. Saskaņā ar vēstures datiem, šīs kapsētas bija atjaunotas (betona krusti nomainīja koka krustus) uzreiz pēc kara jau pirmās Latvijas Republikas laikā.
Šopavasar Latvijas Pašvaldību savienības diskusijā ar Brāļu kapu komitejas un Krievijas federācijas vēstniecības pārstāvjiem izskanēja doma, ka pašvaldībām būtu jāpieņem saistošie noteikumi, lai reglamentētu karavīru kapsētu izpēti un uzturēšanu.
Visu rakstu lasiet 12. jūlija numurā.
