„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 3. maijs
Piektdiena
Gints, Uvis
+6.3 °C
apmācies

Darba algu reformas dzīvotspēja kļūs zināma tuvākā gada laikā

Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas reģionos organizēja izglītības darbiniekiem vairākus seminārus, kuri bija veltīti aktuāliem nozares jautājumiem jaunajā mācību gadā. 24. augustā Daugavpilī pēc otrreizējas iecelšanas izglītības ministra amatā ieradās Kārlis Šadurskis, kurš ir  daudzu strīdīgu reformu iniciators, un Izglītības satura centra speciālisti. Seminārā, kurš notika Daugavpils Būvniecības tehnikumā, piedalījās vairāk nekā 200 skolu administrācijas pārstāvji no visas Latgales.

Ministrs runāja gandrīz stundu, laiku pa laikam iestarpinot gadījumus no savas dzīves un jokus. Viņš runāja par ļoti daudzām tēmām – sākot ar izglītības satura kvalitātes un resursu izmantošanas efektivitāti un beidzot ar ES struktūrfondu  izmantošanas iespējām un ministrijas nākotnes plāniem. Protams, bija arī saruna par pedagogu darba algu jauno modeli, kurš Latvijas skolotājus satrauc vairāk nekā pārējais.

Pirmām kārtām, K. Šadurskis atzīmēja, ka reforma vēl nav pat sākusies, iebilstot Daugavpils domes priekšsēdētājam Jānim Lāčplēsim, kurš teica, ka vēl ir pāragri uzskatīt to par veiksmīgu. „Tikai tad, kad Daugavpils skolotājs saņems tādu pašu darba algu, kā skolotājs par tādu pat stundu Rīgā un Pierīgā, reformu varēs uzskatīt par veiksmīgu,” teica J. Lāčplēsis. Savukārt ministrs piebilda, ka diskusija ar J. Lāčplēsi nav viegla, toties konstruktīva.

Darba algu reformu būs tikai pirmais solis ceļā uz vērienīgām pārmaiņām visā sistēmā, kuru īstenošanai, protams, ir vajadzīgi milzīgi līdzekļi. K. Šadurskis bija vienisprātis ar priekšsēdētāju, ka skolotāju darba algu disproporcija pašlaik ir ļoti liela. Ministrs nosauca dažus skaitļus: „Reformas nav iespējams īstenot bez naudas. Ar 27 miljoniem eiro, kuri rezervēti šim gadam, nevar neko izdarīt. Bet mēs atradām papildus resursus jaunā modeļa ieviešanai. 2017. gadā tie būs 47,1 miljons eiro (kopā 370 miljoni), bet 2018. gadā – 52,4 miljoni eiro (kopā 375,3 miljoni eiro). 2019. gadā visām mūsu mērķdotācijām un darba algu fondam klāt nāks 56 miljoni eiro (378,3 miljoni). Šī ir pirmā reize, kad izglītības joma valdībai kļuvusi prioritāra ne tikai vārdos.” Ministrs atgādināja, ka Latvija skolotāju darba algu ziņā Eiropas Savienībā nav pēdējā vietā.

Visu rakstu lasiet 26. augusta numurā.