Ideja doties ekskursijā pa pilsētu, kurā dzīvo jau daudzus gadus, sākumā var šķist dīvaina, taču šāda pastaiga tikpat vērtīga, kā brauciens uz svešu pilsētu vai valsti. Iespēja palūkoties uz Daugavpili no cita skatu punkta un aizpildīt „baltos plankumus” zināšanās par ebreju pilsētas pagātni „Latgales Laika” reportierei radās, pateicoties muzeja „Ebreji Daugavpilī un Latgalē” un tā direktora Josifa Ročko ielūgumam.
Darbīgais Josifs Ročko ir uzrakstījis projektu „Latgales ebreji”, kurš guva Daugavpils domes atbalstu. Projekta ietvaros tika organizēts seminārs „Ebreju Daugavpils” muzeja darbiniekiem un Latgales tūristu gidiem. Dalībnieki no Daugavpils, Ludzas, Preiļiem, Rēzeknes, kā arī Krievijas, Francijas un Anglijas iepazinās ar sinagogu „Kadiš” un uzzināja Latgales ebreju vēsturi. Viens no semināra pasākumiem bija ekskursija par Daugavpils ebreju vietām, kuru lielākā daļa, diemžēl, saistās ar traģēdijām.
Vispirms viesi devās uz 2. speciālo bērnudārzu, kurš atrodas Solomona Mihoelsa mājā viņa vārdā nosauktajā ielā. Šeit izveidota1890. gadā Dinaburgā dzimušā režisora un aktiera darbībai veltīta ekspozīcija. Pagājušajā gadā bērnudārzam uzdāvināja unikālu skaņuplati ar Mihoelsa balss ierakstu, kura izstādē atrodas goda vietā. Pirms vairākiem gadiem tēva māju un dzimto pilsētu apmeklēja Ņina Mihoelsa.
Ne visi zina, ka Mihoelsa ielā ir vēl vienas piemiņas plāksne. Mihoelsa ielas 58. namā 1879. gadā poļu un ebreju ģimenē piedzima un savu bērnību pavadīja komponists, diriģents un Polijas radio nacionālā simfoniskā orķestra dibinātājs Gžegožs Fitelbergs. Pašlaik šeit atrodas bērnu bibliotēka.
Visu rakstu lasiet 30. augusta numurā.
